1. DAĻA
1. ILŪZIJAS
Uztveres traucējums. Slimnieks reālus priekšmetus vai parādības uztver citādākus nekā īstenībā. Kļūdaina ārējo kairinātāju uztvere vai traktēšana. Savāda, kļūdaina uztvere iespējama visos analizatoros, tāpēc izdala: Afektīvas ilūzijas – parasti attīstās uz afektīva fona, kad pacientam ir izteikta trauksme, bailes. Šajā gadījumā pacients, piemēram, ārsta rokās esoša stetoskopa vietā redz nazi, neiroloģiska āmurīša vietā – uz slimnieku vērstu ieroci u.c. Pie afektīvām pieder verbālas ilūzijas – slimnieks reālās balsīs saklausa citus vārdus vai teikumus (īstenībā neizteiktus). Parasti šie vārdi ir attiecināmi uz pacientu un ir viņam nepatīkami. Izturās ar bailēm, negatīvi. Pareidoliskās ilūzijas – raksturīga liela tēlainība, fantastisks saturs. Ilūzijas ir krāšņas. Piemēram, telpas tapetēs pacients saskata džungļus ar kustīgiem dzīvniekiem, griestu plankumos – jūru ar mainīgiem viļņiem u.c.
___________________________________
Ilūzijas var rasties arī psihiski veseliem cilvēkiem - ja kādu gaida, dzird zvanu pie durvīm.
Fizikālas - izskaidrojamas ar fizikas likumiem, nav saistītas ar psihisku patoloģiju. Ūdenī iegremdēts koks izskatās pārlauzts.
Fizioloģiskas - izskaidrojamas ar analizatoru darbības īpatnībām - karuselis --> pēc tam vēl sajūta, ka griežas.
Ierastās uztveres ilūzijas - ja nekoncentrējas darbam. Izlaiž burtus, utt.
Afektīvas - biežāk nomākta garastāvokļa, nemiers. Svarīgi arī, kur cilvēks atrodas - krēsla, tumsa.
2. HALUCINĀCIJAS
Uztveres traucējums. Smagāki nekā ilūzijas. Var parādīties pēc ilūzijām vai pēc tām. Maldīga kairinātāju uztvere kādā no analizatoriem. Slimnieku uztver vispār neesošus priekšmetus, dzīvas būtnes, balsis un parādības. Halucināciju tēli neatšķiras no reāliem, tāpēc pacienti pret halucinācijām ir nekritiski, neuzskata tās par slimības izpausmi. Varbūt visu analizatoru sfērās. Īstas – to varētu sataustīt. Organiski traucējumi. Neīstas – citplanētieši, utt.
Dzirdes halucinācijas: akoazmi – atsevišķas skaņas, piemēram, šāviens, ūdens pilēšana, zvani. Verbālas halucinācijas – atsevišķi vārdi, teikumi, sakarīga runa. Var būt dažāda skaļuma, var būt viena vai vairākas balsis, var būt pazīstamas vai nepazīstamas balsis. Pēc satura balsis var būt slimniekam vienaldzīgas, neitrālas. Biežāk balsis tomēr pacientu aizskar, uztrauc (balsis vēršas ar jautājumiem pacientam, var kaut ko skaidrot, pavēlēt – imperatīvas balsis, iebiedēt). Imperatīvas - pavēl darīt kaut ko. Maldsauce – pie šizofrēnijas - pacients dzird, ka viņu vārdā vai uzvārdā sauc. Komentējošas - lūk, iet, dara to,... Antagonistiskas - pie alkohola psihozēm - runā viena otrai pretī. Draudu - draud nogalināt. Ekstrakampīnas - kā pseidohalucinācijas - no citām pilsētām, vietām.Redzes halucinācijas: fotopsijas – pie akūtām psihozēm - vienkāršas, elementāras redzes halucinācijas bez konkrētas formas, lieluma un priekšmetiskuma (migla, dūmi, priekšmetu kontūras). Īstās redzes halucinācijas – slimnieki redz noteiktas formas priekšmetus – cilvēku sejas, figūras, dzīvnieki, dabas parādības. Maksroskopiskas – priekšmeti vairākas reizes palielināti, mikroskopiskas – samazināti. Viens objekts vai vairāki, kustīgi, nekustīgi u.c. Hipnogogas - pusmiegā, īsi pirms iemigšanas. Hipnopompas - pamostoties. Ekstrakampīnas - redz cilvēku aiz muguras (ārpus redzes lauka). Adelomorfās - tuvas pseidohalucinācijām, bez noteiktas formas un rakstura. Autoskopiskas - redz vairākus sevis.
Viscerālas halucinācijas: pacients sava ķermeņa iekšpusē (zarnās, galvā, krūtīs u.c.) jūt kādu priekšmetu, dzīvu būtni, jūt tās kustības, pieskārienus, skrāpēšanu. Piemēram, vēnā palikusi injekcijas adata, galvā neliela bumba, čūska, asaka barības vadā u.c. Pacients var pateikt, kas tas par priekšmetu/būtni un var norādīt lokalizāciju.
Ožas halucinācijas: piemēram, pacients jūt dūmu smaku, ēdienam nepatīkama smaka u.c. Pie šizofrēnijas.
Garšas halucinācijas: sajūt mutē matus, piegaršu ēdienam. Pie šizofrēnijas.
Taktīlās halucinācijas: lokalizējas ādas virspusē vai tieši zem tās. Pacientam liekas, ka pa rokām ložņā kukaiņi, tārpiņi, uz plaukstām – dedzinošs pulveris u.c.
Pašsajūtas halucinācijas - orgānu halucinācijas. Izsūktas aknas, sazāģētas smadzenes.
Reflektorās halucinācijas - rodas laikā ar kādu reālu kairinātāju. Redzot spilgtu gaismu, vienlaikus dzird vārdus.
_____________
Vienkāršas - vienā analizatorā.
Saliktas - vairākos.
Dinamiskas - kustīgas.
Stereotipas - atkārtojas vienas un tās pašas (tas pats cilvēks, tajā gaitenī, tādā apģerbā).
Hipnogogas - pusmiegā, īsi pirms iemigšanas.
Hipnopompas - pamostoties.
3. PSEIDOHALUCINĀCIJAS
Uztveres traucējums. Pacients pseidohalucinācijas uztver kā savai apziņai svešas, uzspiestas, taisītas, īpatnējas, no liela attāluma, no galvas iekšienes, no kosmosa u.c. Trūkst objektīvās izjūtas. Slimniekam pret paša gribu nākas uztvert redzes tēlus un balsis, nākas negribot klausīties, skatīties. „Jāklausās”, „jāskatās”, ka viņam „rāda”, nevis viņš pats redz un dzird. Dzirdes – domu skanēšanas (atklātības) simptoms. Redzes – iekšējā redze, kāds rāda acu priekšā, galvā iekšā. Kinētiskās – pacients ir mierīgs, bet šķiet, ka kāds spēks izdara kustības, runā.
4. PSIHOSENSORIE TRAUCĒJUMI
Uztveres traucējums. Metamorfopsijas – pacients uztver reālus apkārtējos priekšmetus izmainītā veidā: mikroptiskas – visi priekšmeti tiek uztverti mazāki. Makroptiskas – redzamie priekšmeti šķiet lielāki. Porropsija – redzamie priekšmeti pagarināti. Dismegaloptiskas – redzamie priekšmeti, telpa sašķiebusies, apgriezusies ap savu asi. Autometamorfopsijas – ķermeņa shēmas traucējumi. Ķermeņa vai atsevišķu ekstremitāšu, vai galvas izmainīts izvietojums telpā, izmērs, svars.
5. SENESTOPĀTIJA
Uztveres traucējums. Dīvainas, mokošas, grūti aprakstāmas sajūtas, ko pacients parasti var atšķirt no sāpēm. Nav priekšmetiskuma. Šādas sajūtas var lokalizēties ikvienā ķermeņa daļa, tajā skaitā – acs ābolos, vairogdziedzerī, zobos, kādā ādas laukumā. Šīs sajūtas ir tik neparastas, ka pacients nespēj tās precīzi aprakstīt, trūkst vārdu. Piemēram, dedzinoša sajūta gar mugurkaulu, it kā velk aiz diafragmas, galvā it kā skalojas lipīgs šķidrums u.c. Raksturīgas depresijas pacientiem, pie hipohondriskiem murgiem, psihiskiem automātismiem.
Tirpšana, vājums, vilkšana, elektro, temperatūra, spiediens, smagums.
6. IDEATORIE PSIHISKIE AUTOMĀTISMI (DOMU RADIO)
Domāšanas traucējumi pēc satura (patoloģija izpaužas domu saturā, rodas nepareizi, patiesībai neatbilstoši spriedumi). Iedarbības murgi – jūt iedarbības uz domām, jūtām, sapņiem, garastāvokli un cita veida uztveri. Pacientam šķiet, ka domas no galvas izņem, ieliek svešas domas. Atklātuma simptoms – liekas, ka domas dzirdamas visiem apkārtējiem, domu atņemšanas simptoms. Domu atbalss. Atmiņu šķetināšanas simptoms. Iedarbība uz garastāvokli (nesaistās ar apkārtējiem notikumiem), pacientam liekas, ka emocijas viņš izjūt nevis pats, bet kāds ar viņa starpniecību. Mentisms (domu traucējums pēc formas) – pret pacienta gribu rodas domas un izjūtas. Svešas domas ar pacienta starpniecību, pavada stipras bailes.
7. SENESTORIE PSIHISKIE AUTOMĀTISMI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Iedarbības murgi. Pacientam it kā no ārpuses uzspiestas sajūtas, pārdzīvojumi. Slimnieki spēj atšķirt sajūtas, ko radījuši vajātāji, no somatiskām sajūtām. Sajūtu veidi var kombinēties. Ļoti daudzveidīgas sajūtas: dedzināšana, aukstums, pulsācija, izspīlēšanās. Var rasties dažādās ķermeņa daļās (iekšējos orgānos, galvā, ekstremitātēs).
8. MOTORISKIE PSIHISKIE AUTOMĀTISMI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Iedarbības murgi. Pacients kustības veic pats, bet ir pārliecināts, ka kustības ir uzspiestas, tās veic kāds cits. Pacients apgalvo, ka no ārpuses kāds padara ekstremitātes nejutīgas, notirpušas. Pieder arī runas kustību automātismi – pacients apgalvo, ka no ārpuses kāds padara mēli kustīgu, lai izteiktu vārdus, frāzes. Uzskata, ka šie vārdi pieder vajātājiem.
NB! Ja pacientam ir pseidohalucinācijas kopā ar automātismiem --> halucinatori paranoīds sindroms, Kandinska – Klerambo sindroms (šizofrēnija, hroniska alkohola psihoze).
Domāšanas traucējumi pēc satura: murgu idejas, kaitēšana, vajāšana, tēlaini.
9. PĀRVĒRTĒŠANAS (PĀRSPĪLĒTAS) IDEJAS
Domu traucējumi pēc satura. Ir domas, vērtējumi, spriedumi, kas radušies, pārspīlējot kādu reālu faktu vai notikumu, kurš sācis ieņemt pārmērīgu vietu cilvēka dzīvē. Šādas domas kādu laiku pilnīgi dominē un tām ir pakļauta visa cilvēka rīcība. Rodas uz pacilāta vai nomākta garastāvokļa fona. Fakti netiek pilnīgi nepareizi interpretēti, bet tiem tiek piešķirta pārmērīga nozīme. Nav psihiskas slimības izpausme. Ir koriģējamas ar pārliecināšanu, vismaz uz laiku. Ar laiku var attīstīties pārspīlēšanas murgi, parajonāli murgi.
NB! Domāšanas traucējumi pēc formas – patoloģija skar domāšanas procesu, mainās domāšanas temps un asociāciju saistība. Palēnināta, paātrināta domāšana. Neloģiska domāšana. Rezonēšana (neproduktīva spriedelēšana). Neoloģismi (pacients izdomā jaunus vārdus, kuru nozīme skaidra tikai pašam). Iestrēgstoša (pacients iedziļinās sīkumos, detaļās).
Konkrēta, simboliska, saraustīta domāšana.
10. MURGI (MURGU IDEJAS)
Domāšanas traucējumi pēc satura. Murgu idejas - aplamas, patoloģiskas, īstenībai neatbilstošas domas, kultūras normām neatbilstošas, kas nepadodas korekcijai. Atsevišķas murgu idejas kopumā veido murgus. Slimnieks nekad nav pārliecināms par savu domu aplamību, tās nekādai korekcijai nepadodas, pacients nepiekrīt nekādiem loģiskiem pierādījumiem. Murgu idejas iedalās: pēc tēmas – kaitēšanās, vajāšanās, greizsirdības, indēšanas, hipohondriski, iemīlēšanās u.c. Pēc struktūras – paranojālo murgu sindroms, paranoīds sindroms, parafrēns sindroms. Murgi var būt arī interpretatīvi jeb ikdienišķi (greizsirdības, iemīlēšanās u.c.) un tēlaini (antagonistu, dubultnieku, inscenēšanas, attiecību – pacientam liekas, ka apkārtējie apsmej aiz muguras viņu); ikdienišķa vai fantastiska satura; norobežoti vai difūzi murgi; sistematizēti vai haotiski murgi.
11. MURGU ATDIFERENCĒŠANA NO PĀRVĒRTĒŠANAS (PĀRSPILĒTAJĀM) IDEJĀM
MURGI PĀRVĒRTĒŠANAS IDEJAS
M: Nav afektīva pamata P.S.: Ir afektīvs pamats
M: Koriģēšanai nepadodas P.S.: Ir koriģējas ar pārliecināšanu
M: Pastāvīgs psihozes simptoms P.S.: Rodas afektīvo traucējumu ulminācijas brīdī, zūd, tiem izbeidzoties
M: Vērsti uz apkārtni, trūkst savas vainas apziņas P.S.: Vērstas pret sevi, pacients visu laiku jūtas par kaut ko vainīgs
12. IEDARBĪBAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Psihisko automātismu sindroms. Pacientam šķiet, ka viņa domas, darbības, sajūtas un kustības ietekmē kāds no ārpuses, vajātāji. Pieder: ideatorie, motorie un senestopātiskie automātismi (skat. 6., 7., 8. jautājumus).
13. INSCENĒŠANAS MURGI
(tēlainie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Intermetamorfozes murgi. Slimniekam visa apkārtne šķiet speciāli veidota, inscenēta, izrādīta, piemēram, pacientam šķiet, ka tiek uzņemta filma, kurā radinieki ir aktieri. Akūts stāvoklis.
14. KAITĒŠANAS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Raksturīgi gados veciem cilvēkiem, īpaši sievietēm. Pacientam liekas, ka kāds (parasti kaimiņi) bojā pārtiku, mēbeles, apģērbu, piemēslo, zog, krāpj.
15. INDĒŠANAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients uzskata, ka kāds (radinieki, laulātais, kaimiņi) mēģina viņu noindēt, pievieno indi pārtikai.
16. SEKOŠANAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients ir pārliecināts, ka viņu izseko, vajā viens vai vairāku cilvēku grupa, šiem vajātājiem visbiežāk ir ļauni nodomi attiecībā pret pacientu.
17. AUGSTAS IZCELŠANĀS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients ir pārliecināts, ka viņa īstie vecāki ir augstdzimušas personas (viņš ir samainīts dzemdību namā) vai ka viņš nāk no kādas dižciltīgas, senas dzimtas, rases.
18. IEMĪLĒŠANĀS MURGI
(interpretatīvie) (pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Biežāk sievietēm. Paciente ir pārliecināta, ka viņu mīl kāda slavena persona (rakstnieks, gleznotājs u.c.) vai ka viņā iemīlas visi, ko viņa satiek. Pavada pacilāts garastāvoklis, eiforija.
19. HIPOHONDRISKIE MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacientam ir nekoriģējama pārliecība, ka viņam ir kāda saslimšana, visbiežāk smaga – vēzis, leikoze, sifiliss u.c. Pacients pastāvīgi uztraucas par savu veselību, bieži vēršas pie ārstiem (ja ārsts neko neatrod, tas tiek nomainīts), lūdz veikt dažādas izmeklēšanas, savas normālas izjūtas uztver kā patoloģijas, slimības izpausmes.
20. PAŠAPVAINOŠANAS MURGI
(afektīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Afektīvie murgi – pēc tematikas murgi atbilst pacienta garastāvoklim. Pacients uzskata sevi par neveiksminieku, neglītu, neizdevušos cilvēku, kas neko nav sasniedzis, dzīvi nodzīvojis veltīgi, bijis citiem par nastu.
21. APVAINOŠANAS UN APSŪDZĪBAS MURGI
(afektīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Afektīvo murgu grupa. Pacients uzskata, ka apkārtesošie cilvēki viņu apsūdz, apvaino kādā pagātnes nodarījumā, vēlas viņu sodīt, mocīt, nogalināt. Pacients pats sevi neapsūdz.
22. GRĒCĪGUMA MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacientam liekas, ka jebkura viņa veiktā darbība ir liels grēks.
23. NOZIEGŠANĀS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacients piedēvē sev izdomātus (iespējams, arī reālus), pārspīlētus pārkāpumus un noziegumus, par kuriem noteikt jāsaņem sods. Pašapvainošanas murgi.
24. GREIZSIRDĪBAS MURGI
(interpretatīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Biežāk vīriešiem. Pacientam ir idejas par krāpšanu vai krāpšanas domām, mēģinājumiem no partnera, visbiežāk dzīvesbiedra, puses. Bieži uz alkohola pamata.
25. IZGUDROŠANAS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) (interpretatīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacientam ir pārliecība, ka viņš ir veicis kādu ģeniālu atklājumu (piemēram, mūžīgais dzinējs), atradis kādu jaunu metodi (piemēram, vēža apkarošanā), izskaidrojis kādu zinātnes faktu (piemēram, planētas izcelšanos).
26. REFORMĒŠANAS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) (interpretatīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients cīnās par kādas savas, parasti liela mēroga idejas realizēšanu. Pacients uzskata, ka pasaulei nepieciešamas izmaiņas, reformas (ekonomikā, izglītības sistēmā, zinātnē). Visbiežāk tā ir reliģioza, sektantiska ideja.
27. APZAGŠANAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacientam liekas, ka no viņa mājas iznes (zog), piemēram, vecas grāmatas un tamlīdzīgus nevajadzīgus priekšmetus. Parasti zagļi ir kaimiņi, tuvinieki.
28. NIHILISTISKI (NOLIEGŠANAS) MURGI
(afektīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients noliedz atsevišķu iekšējo orgānu esamību, savu fizisko ķermeni, sevi kā „es” kopumā (vairs neesot zarnas, sirds, nav domu, nav jūtu). Reizēm slimnieki noliedz arī apkārtējās pasaules eksistenci (nav māju, nav laika, telpas, cilvēku).
29. BOJĀ EJAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacientam liekas, ka noteiktā laikā vai pašreizējā momentā pasaule, kāda valsts, konkrēta ēka iet bojā.
30. KOTĀRA SINDROMS
Nihilistiski – hipohondriski murgi ar depresīvu nokrāsu, kam pievienojas vēl klāt fantastiska lieluma (megalomāniski), parafrēniski murgi. Pacientam sākotnēji liekas, ka kāda ķermeņa daļa ir atmirusi (nav zarnu, nav sirds), uzskata, ka jūtas ir mirušas, ka viņš ir lielākais pasaules noziedznieks, ka viņš ir inficējis ar AIDS vai sifilisu visu pasauli, ka viņš ir saindējis Visumu. Daži pacienti uzskata, ka viņi jau ir miruši, ka viņu ķermenis sadalās, pūst. Smagos gadījumos pacienti uzskata, ka pasaule ir gājusi bojā, uz Zemes vairs nav dzīvības un ka viņš ir palicis vienīgais uz sasalušas planētas un tūkstošiem gadu mocīsies.
31. PARANOĪDS UN HALUCINATORI PARANOĪDS SINDROMS (2)
Paranoīds sindroms – pacientam novēro politematiskus murgus, ko pavada pseidohalucinācijas (visbiežāk dzirdes) un psihiskie automātismi. Visbiežāk pacientam ir izsekošanas. vajāšanas murgi, bet to apmērs ir daudz plašāks nekā pie parajonālā sindroma (vajāšanā piedalās slepenās organizācijas, blakusesošie iedzīvotāji, viss kvartāls u.c.). Psihiskie automātismi – ideatori, senestori, motori. Paranoīdam sindromam var būt: halucinatori – paranoīds, murgu paranoīds (pacientam vāji izteiktas halucinācijas un automātismi, vai tos vispār nenovēro, bet murgi ir iedarbības, attiecību, vajāšanas u.c.)
Par halucinatori – paranoīdu sindromu runā, ja pacientam ir izteiktas dzirdes un ožas halucinācijas. Dzirdes halucinācijas parasti ir imperatīva rakstura, apvainojošas, apsmejošas. Maldsauce. Murgi var būt kā sekas halucinācijām (pacients dzird draudošas balsis, izsecina, ka tā ir kāda slepena organizācija à sākas izsekošanas murgi). Ožas halucinācijas parasti ir nepatīkamas un mokošas – līķa, asiņu, spermas smaka, dažreiz pacients pat īsti nevar noformulēt, kādas smakas jūt.
! uztveres traucējumi --> verbālas ilūzijas --> halucinācijas --> pseidohalucinācijas
32. PARAJONĀLS SINDROMS (1)
Sistematizēti interpretatīvi murgi ar ikdienišķu saturu. Izpaužas vieglāk kā paranoīdais sindroms. Var būt akūts un hronisks. Pacientam novēro monotematiskus murgus, nav halucināciju, pseidohalucināciju vai automātismu. Murgi var būt izsekošanas, greizsirdības, iemīlēšanās, hipohondriskie, reformatorie, izgudrošanas, svešas izcelsmes, kaitēšanas, u.c. Pacientam ir ļoti subjektīva loģika, pierādījumi savai idejai traktējas ļoti vienpusīgi, bet tie fakti, kas noliedz ideju, tiek ignorēti. Tikai murgi, ticama fabula.
33. PARAFRĒNS SINDROMS (3)
Attīstās, progresējot paranoīdajam sindromam. Pacientam raksturīgas afekta pārmaiņas, fantastiska rakstura murgi, vajāšanas murgi, iedarbības murgi, psihiskie automātismi. Pacients iedomājas, ka ir pasaules, Visuma, kādas valsts, armijas pavēlnieks. Viņa varā ir cilvēku likteņi. Fantastiskie murgi ir mainīgi, parādās arvien jauni fakti, argumentācijas bieži vien nav (pacientam tas viss liekas pašsaprotami). Vajāšanas murgi ir ļoti bieži, murgi var būt antagonistiski – ir ne tikai vajātāji un ienaidnieki, bet arī pacienta atbalstītāji, spēki, kas ir slimnieka pusē. Pacienti bieži vien uzskata, ka spēj lasīt citu domas, ietekmēt apkārtējos. Psihiskie automātismi arī ir fantastiski. Var būt dubultnieku simptoms (sveši cilvēki liekas pazīstami, radinieki tiek uzskatīti par ienaidniekiem). Konfabulācijas (viltus atmiņas). Dzirdes pseidohalucinācijas, piemēram, latviski sarunājas ar Āfrikas valdniekiem.
34. AFEKTĪVI – PARANOĪDS SINDROMS
1) Depresīvi – paranoīds sindroms – vadošie simptomi: afektīvie traucējumi – trauksme, skumjas; murgi – hipohondriskie, vajāšanas, pašapvainošanas. Pacientam mijās kustību palēnināšanās periodi (hipokinēzija) ar kustību uzbudinājumu (piemēram, ažitācija). Papildus var būt automātismi, afektīvas verbālas ilūzijas, dubultnieka simptoms u.c. Nosodošas dzirdes halucinācijas (depresīvi – halucinatorais sindroms).
2) Maniakāli – paranoīds sindroms – klasiskie mānijas simptomi, kuriem klāt var pievienoties murgi – izsekošanas, vajāšanas, augstas izcelšanās. Ja pievienojas halucinācijas, pseidohalucinācijas (parasti dzirdes, pastāvīgi informējošas) à maniakāli – halucinators sindroms. Halucinācijas ir slavējošas.
35. PSIHISKO AUTOMĀTISMU SINDROMS (Kandinska - Klemboro)
Domāšanas traucējumi pēc satura, iedarbības murgi. Var būt motorie, senestopātiskie, ideatorie un totāls psihisko automātismu sindroms. (skat. jaut. 6., 7., 8.).
36. SENESTOPĀTISKI HIPOHONDRISKS SINDROMS
Pacientam ir uzmācīgi hipohondriska tipa murgi, kas asociējas kopā ar vairākām daudzveidīgām senestopātijām. Uz senestopātiju (uztveres traucējumi, skat. 5. jaut.) fona attīstītās murgi, kas saistās ar hipohondriju. Idejas intensitāte ir atkarīga no senestopātijas intensitātes. Bieži noris ar subdepresīvu noskaņojumu.
37. KAPGRA SINDROMS (Negatīvā dubultnieka)
Domāšanas traucējums pēc satura. Paranoīdi murgi. Pacients uzskata, ka cilvēkus no viņa apkārtnes (sievu, vīru, vecākus u.c.) vai viņu pašu aizvieto dubultnieki (pārģērbti, nogrimēti svešinieki). Gadījumā, ja pacientu pašu aizvieto dubultnieks, tad šim dubultniekam tiek piedēvētas pacienta negatīvās darbības, pārkāpumi. Pozitīvā dubultnieka sindroms (Fregoli sindroms) – pacientam apkārtējie svešie cilvēki liekas pazīstami vai radinieki.
38. DIZMORFOFOBIJA
Biežāk novēro meitenēm pusaudzēm, bet var arī manifestēties citos vecumos.
Patoloģisks stāvoklis, kas ietver sevī triādi:
1. Pacientam piemīt pārliecība, ka viņam ir kāds fizisks defekts, kura reāli nav vai tas ir pārspīlēts, ko pamana apkārtējie un pievērš tādēļ uzmanību. Defekti parasti lokalizējas sejā – pārāk liels deguns, kroplīga mute, pārāk apaļa seja u.c. Var būt defekti, kas saistīti ar ķermeni – pārāk resna, pārāk tieva, un tā fizioloģiskajām funkcijām (smaka no mutes, smaka no ģenitālijām u.c.).
2. Attiecību murgi (pacients visu apkārt notiekošo attiecina uz sevi, liekas, ka apkārtējie viņu apsmej, skatās „ne tā”).
3. Depresīvs fons (iespējamas suicidālas domas).
Psihoterapija nedod efektu. Kosmētiskās, plastikās operācijas nemazina dismorfobos pārdzīvojumus.
39. VERBĀLAS HALUCINOZES SINDROMS
NB! Halucinoze – apziņa nav aptumšota, pacientam ir intensīvu dzirdes, redzes vai taktīlo halucināciju plūsma. Pirms halucinozes parasti novēro trauksmi, bailes, nemieru. Var pievienoties murgu idejas.
Rodas pēkšņi monologa vai dialoga veidā. Var būt komentējoša vai imperatīva halucinoze. Halucināciju ietekmē pacienti var rīkoties nepareizi, agresīvi pret sevi un apkārtējiem. Bieži vien verbālā halucinoze attīstās naktī vai vakara stundās.
40. TAKTĪLĀS HALUCINOZES SINDROMS
Pacients izjūt kā ložņā kukaiņi, tārpi un mikrobi uz ādas virsmas vai zem tās, arī, piemēram, kāda kairinoša viela uz ādas – degošs pulveris. Parasti šādas sajūtas pavada nepatīkamas sajūtas ādā, nieze, nemiers.
41. LIELUMA MURGI
Parafrēnā sindroma izpausmes. Viens no obligātajiem simptomiem pie progresīvas paralīzes (sifilisa terciārajā stadijā) maniakālas formas, arī pie šizofrēnijas. Rodas uz pacilāta, eiforiska garastāvokļa fona. Milzīgs apjoms. Grandiozs savu fizisko, mentālo īpašību, sociālā stāvokļa pastiprinājums. Pacients uzskata, ka ir ļoti bagāts, miljardieris, varens, slavens cilvēks, valdnieks, Dievs, pasaules ģēnijs, viņš visu var, pacientam piemīt daudz dažādu talantu.
42. KATATONISKS UZBUDINĀJUMS
Gribas – kustību traucējums. Nemotivēts, bezjēdzīgs raksturs. Parasti sastop šizofrēnijas pacientiem. Raksturīgas haotiskas, bezjēdzīgas un norobežotas kustības. Veidi:
· Mulsi patētiskais uzbudinājums – pacientiem teatrālas pozas, dzied, deklamē dzeju. Sejā sajūsma, ekstāze. Runa saraustīta, patētiska.
· Impulsīvais uzbudinājums – pacients pēkšņi, negaidīti lec kājās, kaut kur skrien, mēģina iesist apkārtējiem. Pacients nikns. Rīkojas neparedzami. Runā stereotipiska vārdu atkārtošana – eholalija (dzirdētu vārdu atkārtošana), verbigerācija (spontāni izteikti vārdi).
· Hebefrēnais uzbudinājums – pacientam neadekvāti, bezjēdzīgi smiekli, pacients ākstās, it kā jokojas.
· Mēmais katatoniskais uzbudinājums – noris gultā. Haotisks, bezjēdzīgs, bezmērķīgs uzbudinājums ar agresiju. Ritmiska raustīšanās. Uz jautājumiem neatbild.
Pēc apziņas stāvokļa katatoniskus stāvokļus iedala:
1. Lucīdā katatonija – apziņa nav aptumšota, stupors ar negatīvismu un sastingumu.
2. Oneiroīdā katatonija – pie mulsi patētiskā, impulsīvā, herbefrēnā uzbudinājuma. Apziņa aptumšota.
43. KATATONISKS STUPORS
Gribas – kustību traucējums. Retāks šizofrēnijas simptoms. Raksturīgs nekustīgums, paaugstināts muskuļu tonuss, embrija poza, negatīvisms, klusēšana (atteikšanās no runāšanas - mutisms). Gaisa spilvens – pacienta galva kādu laiku paliek pacelta virs spilvena. Veidi:
· Katalepsija – vaska lokanība: nekustīgs stāvoklis, izmainīta poza saglabājas ilgstošu laiku. Sākas no košļāšanas muskuļiem, pēc tam kakla muskuļi, rokas, kājas. Vaska lokanība izzūd pretēja secībā.
· Negatīvisms – pilnīgs pacienta nekustīgums, jebkurš mēģinājums mainīt pozu izsauc pretdarbību.
· Stingais stupors – pacients visu laiku atrodas vienā un tajā pašā pozā (visbiežāk – embrija poza, vai snuķa simptoms – izstieptas lūpas, žokļi slēgti).
44. UZMĀCĪGO IDEJU RAKSTUROJUMS
Nepatvaļīgas, neapturamas un nepārvaramas nepatīkama rakstura domas, priekšstati, atmiņas, bailes, šausmas, tieksmes, kustības, darbības. Pacients tās apzinās un cenšas ar tām cīnīties; parādās pret paša gribu; padodas korekcijai. Veidi:
I. Tēlainās – emocionāli piesātinātās. Pieder: fobijas jeb uzmācīgas bailes (agaro-, kancero-, klaustrofobija, mizofobija – bailes no netīrumiem, ertirofobija – bailes nosarkt sabiedrībā u.c.); šaubas (pacients uzmācīgi šaubās, vai ir pareizi rīkojies); tieksmes (pacientam tieksme izdarīt kaut ko aplamu, nejēdzīgu, pat bīstamu – iesist garāmgājējam, izkliegt kaut ko sapulces vadītājam –, onomatomānija – tieksme nosaukt kādus vārdus, hidromānija – tieksme ielekt ūdenī, slīcināties); darbības (rituāls raksturs, pacients ir kritisks, bet nevar sevi pārvarēt).
II. Abstraktās – emocionāli indiferentas. Pieder: spriedelēšana (uzmācīgas domas nodarboties ar neatrisināmām problēmam, piemēram, kāpēc suns ir suns, kāpēc pasaulē tik daudz valodu); aritmomānija – tieksme saskaitīt visus priekšmetus, kas atrodas redzes laukā, summēt mašīnu numurus; atmiņas (pret paša gribu jāatceras nepatīkami brīži savā dzīvē, kad gadījies nokļūt apkaunojošā, neērtā situācijā).
45. UZMĀCĪGĀS IDEJAS PSIHISKI SLIMIEM UN CILVĒKIEM, KAS NAV PSIHISKI SLIMI
Veseliem cilvēkiem mēdz būt uzmācīgas domas (piemēram, pēc nepatīkamas sarunas ar priekšnieku cilvēks vēlreiz un vēlreiz pārdomā traumatisko momentu; pēc koncerta vēl ilgu laiku galvā skan kāda melodija; pēc lugas, filmas galvā vēl ilgu laiku ir kāda epizode utt.) vai darbības (piemēram, nevajadzīgi bieži kārto brilles, kaklasaiti, jostu, runā iestarpina nevajadzīgus vārdus – vai ne, tā sakot, vispār utt.).
Atšķirībā no slimiem cilvēkiem veseliem uzmācīgas domas nav tik intensīvas un parasti ikdienā netraucē vai traucē īslaicīgi un minimāli, cilvēki dažreiz tās pat nepamana. Slimniekiem šādas uzmācības (inerti, grūti ārstējami simptomi) var kļūt tik mokošas un pastāvīgas, ka pacienti to dēļ kļūst invalīdi.
46. DEREALIZĀCIJA UN DEPERSONALIZĀCIJA
Abi pieder pie sevis apzināšanas traucējumiem. Normā cilvēks spēj apzināties sevi kā psihisku un fizisku veselumu, par personību. Spēj apzināties apkārtējo reālo pasauli, laiku un telpu, kā arī sava „es” atrašanos šajā pasaulē. Vesels cilvēks spēj aptvert izmaiņas, kas notikušas laikā un telpā.
Derealizācija – formāli apkārtnes uztvere nav mainījusies, nav traucēta (apkārtnes kontūras, formas un krāsas nav izkropļotas, izmainītas, neliekas lielākas, mazākas, blāvākas utt. kā īstenībā), bet slimniekam tā liekas savādāka, izmainīta, dīvaina, pacients mokoši izjūt, ka izmainījusies ir paša attieksme pret apkārtni. Šeit pieskaita:
· Deja vu – agrāk nekad neredzēta vieta liekas kādreiz jau redzēta, labi pazīstama
· Deja etendu – sajūta, ka tikko dzirdēts ir jau iepriekš dzirdēts
· Deja vecu – jau pieredzēts
· Jamais vu – labi pazīstama apkārtne un situācija pacientam pēkšņi šķiet sveša un nezināma, nepazīstama, biedējoša un draudoša.
Depersonalizācija – subjektīva sava „es” pārvērtības sajūta, atsvešināšanās, nerealitātes sajūta. Pieder:
· Sava „es” izzušana – anaesthesia dolorosa phsychica: pacientam šķiet, ka izzūd visas sajūtas, pacienta nepriecājas par apmeklētājiem, nepārdzīvo kāda radinieka bojāeju u.c. Sajūtu izzušanu pacients ļoti pārdzīvo.
· Fiziskās sfēras atsvešināšanās – pacients uztver savu balsi kā svešu, dzird sevi it kā no malas, savu rīcību vēro no malas, kustības neveiklas, nedabiskas. Pacientam var likties, ka ekstremitātes, galva ir sveša.
· Sava „es” šķelšana – pacients uztver sevi kā no vairākiem „es” sastāvoša. Šie „es” var konfliktēt savā starpā, viņus grūti apvienot kopējai rīcībai.
47. MASKĒTA DEPRESIJA
Neraksturīga depresijas gaita, grūti padodas diagnostikai. Maskētas depresijas laikā priekšplānā izvirzās somatiskie traucējumi, kuru dēļ pacients drīzāk vērsīsies pie terapeita nevis pie psihiatra. Šie pacienti ir trauksmaini, bezpalīdzīgi, neuzticas ārstiem, labprāt vēršas pie astrologiem, dziedniekiem, magiem. Pacientam var būt nomākts garastāvoklis, bet to vairāk saista ar somatiskiem traucējumiem, līdz ar to depresijas diagnoze netiek uzstādīta.
„Maskas” veids:
1. Psihopatoloģiskie: simptomi – trauksme, obsesīvi – kompulsīvi traucējumi, anoreksija.
2. Uzvedības novirzes – epizodiska alkohola vai narkotiku lietošana.
3. Diennakts ritma izmaiņas – bezmiegs, miegainība.
4. Sāpes – galvas, muguras sāpes.
5. Psihosomātiski traucējumi – nemierīgo kāju sindroms, GI traucējumi, angina pectoralis.
48. PATOLOĢISKA GARASTĀVOKĻA PAZĪMES
Normāls garastāvoklis – eutīmija.
Slimīgi piepacelts garastāvoklis: hipertīmija (pacilāts garastāvoklis, slimnieks izjūt labu noskaņojumu, jautrību, optimismu, paaugstināta pašvērtība, paaugstinātas darbaspējas); eiforija; morija (bezrūpīgs garastāvoklis uz plānprātības vai apdulluma fona, aplama, muļķīga uzvedība).
Slimīgi pazemināts garastāvoklis: hipotīmija (vieglā gadījumā – labi pazīstamais sliktais garastāvoklis, smagākos gadījumos – stipras skumjas, bēdas, bezcerība, bezizejas stāvokļa sajūta).
Izkropļots garastāvoklis: disforija (nomākts garastāvoklis ar sasprindzinājumu, neapmierinātību, īgnumu, ļaunumu. Pacienti ārkārtīgi viegli uzbudināmi, jūt tieksmi konfliktēt, apvainot – emocionāla izlāde. Novēro epilepsijas slimniekiem, pie organiskām patoloģijām.); ekstāze; paratīmija (neadekvātas reakcijas uz notiekošo, parasti šizofrēnijas pacientiem).
Mānija - paaugstināts garastāvoklis - paaugstināta pašvērtība, prieks, darbaspējas (ne vienmēr patoloģisks)
Eiforija - paaugstināts - grandiozitātes izjūtas, neizvērtējot realitāti
Depresija - pazemināts - pesimisms, zema pašvērtība, gausums.
Jaukts afekts - depresijas un mānijas simptomi vienlaicīgi.
49. TRAUKSME
Negatīva emocija. Nepatīkama priekšnojauta vai baiļu sajūta, kas ieilgst. Nepatīkama priekšnojauta par kādu iespējamu nelaimi, katastrofu, draudiem. Parasti tās iemesli pašam cilvēkam nav skaidri. Noris ar nomāktību, iekšēju saspringumu.
50. EKSTĀZE
Pozitīva emocija. Jūsmīgs, intensīvi pacilāts garastāvoklis. Kulminācijas brīdī pacientam sašaurinās apziņa un pacients nonāk kādas vienas spilgtas domas varā. Var būt kopā ar tādām pozitīvām emocijām kā laime, svētlaime, un negatīvām – bailes, šausmas. Biežāk pacienti nonāk ekstāzē pēc narkotisku vielu lietošanas, retāk endogēnu psihožu ietvaros. Ekstāzi var izraisīt arī lūgšanas, badošanās, sekss.
51. ANHEDONIJA
Cilvēks zaudē interesi par visu, vienaldzība par visu apkārt notiekošo (arī par to, kas agrāk patika), norobežošanās. Sastop pie depresijas, trauksmes, šizofrēnijas.
52. GRŪTSIRDĪBA
Nomākts emocionāls stāvoklis, vainas apziņa, bezizejas sajūta, vilšanās sajūta un spēku panīkums. Raksturīgs stāvoklis depresijas pacientiem.
53. EIFORIJA
Pozitīva emocija. Patoloģiski piepacelts garastāvoklis bez fiziska vai psihiska uzbudinājuma, nevērīguma un apmierinātības sajūta. Kluss prieks, svētlaime, labsajūta. Apmierinātība ar sevi un apkārtni. Nav možuma sajūtas, fiziskas vai intelektuālas aktivitātes un tieksmes darboties.
54. JAUKTS AFEKTĪVS STĀVOKLIS
Pieder pie garastāvokļa traucējumiem jeb afektīviem traucējumiem. Viens no bipolāro afektīvo traucējumu veidiem. Pacientam novēro vienlaicīgi mānijas un depresijas simptomus – viens vai vairāki mānijas simptomi tiek aizvietoti ar depresijas simptomiem un otrādi. Pacientam var novērot trauksmi vienlaikus ar kustību nemieru (neatrod sev vietu, nevar ne sēdēt, ne gulēt) un pastiprinātu runas aktivitāti (sten, monotoni atkārto frāzes, teikumus); mānijas laikā pacients var būt lēns, kavēts.
55. APĀTIJA
Izkropļots garastāvoklis. Nav ārēju emocionālu izpausmju. Vienaldzība pret sevi un apkārtējo pasauli, savu pašreizējo stāvokli un nākotni. Sastop pie CNS organiskiem bojājumiem, šizofrēnijas, arī lietojot bremzējošas vielas (heksāls, i/v barbamils, etilspirts u.c.).
56. KRITĒRIJI APTUMŠOTAS APZIŅAS DIAGNOSTIKAI
Aptumšotas apziņas stāvoklis – akūts, nepieciešama medicīniska palīdzība. Pazīmes:
· Atrautība no ārpasaules – pacienti „ieiet” sevī, zaudē psiholoģisku saikni ar pasauli, nonāk iekšējo pārdzīvojumu varā. Stāvoklim pasliktinoties, apkārtnes uztvere apgrūtinās (priekšmetus redz blāvāk, izkropļoti, deformēti) vai izzūd.
· Dezorientācija – vieglākos gadījumos – laikā, smagākos arī telpā un personā.
· Fragmentāra domāšana – sākas, ka pacients zaudē spēju aptvert un analizēt apkārtējo situāciju. Spriedumi kļūst fragmentāri, nepamatoti, pavirši. Nevar veidot īsus teikumus. Nesaprot jautājumus, ja arī tie ir īsi vai izteikti lēni.
· Amnēzija – parasti pēc stāvokļa uzlabošanās. Pacients neatceras neskaidrās apziņas periodu.
57. DELĪRIJS
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Attīstās ātri, tā dziļums ir svārstīgs. Raksturīgi: uztveres traucējumi – ilūzijas un halucinācijas (biežāk redzes, retāk dzirdes un taktīlās); dezorientācija – vieglos gadījumos laikā, smagākos – arī telpā un personā; domāšana – pavājināta abstraktā domāšana, var būt murgi; atmiņa – pavājināta tiešā atmiņa, pavājināta īslaicīgā atmiņa; psihomotorie traucējumi – hipo- un hiperaktivitāte, negaidītas maiņas, paātrināta vai palēnināta runa, pastiprināta baiļu reakcija; miega traucējumi – bezmiegs, miega inversija, murgaini sapņi, simptomu pastiprināšanās naktī; emocionāli traucējumi – depresija, trauksme, bailes, sakaitināmība, eiforija, apātija, izbrīns.
58. ONEROĪDS
Dziļš aptumšotas apziņas stāvoklis. Raksturojas ar reālu un spilgtu, fantastisku notikumu savijumu – līdzīgi kā sapnī (sapnis nomodā, sapņiem līdzīgs stāvoklis), tematiski sastāv no vairākiem notikumiem. Pacients, atrazdamies gultā, pārdzīvo pasaules, kosmiska mēroga notikumus. Biežākā tematika – jau ir noticis/notiks atomkarš, kosmiskā kuģa lidojums uz citu planētu u.c. Parasti sākas vakarā vai naktī. Nav tik izteiktas pārmaiņas kā pie šizofrēnijas.
59. AMENCE
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Raksturojas ar apjukumu un nesakarīgu domāšanu (sajukums). Slimnieks nespēj saprast ne apkārtni, ne to, kas ar viņu notiek. Bezpalīdzīgs, apjucis, ar klīstošu skatienu, savu uzmanību aktīvi nespēj piesaistīt ne pie kādiem apkārtējiem notikumiem. Motorisks nemiers gultas robežās – pacients svaidās, mētājas pa gultu, pārveļas no sāna uz sānu, kaut ko velk sev klāt, atgrūž. Kontakts nav iespējams. Nespēj pastāstīt par stāvokli, atbildēt uz jautājumiem. Var veikt tikai elementāras ārsta prasības. Sastop pie insulta, septiska stāvokļa, smagas intoksikācijas. Stāvoklim padziļinoties, var attīstīties sopors vai koma.
60. KRĒSLAS SINDROMS
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Iestājas pēkšņi, tikpat pēkšņi arī izbeidzas. Stāvoklis ilgst minūtes, stundas, retāk dienas, pēc tam iestājas pilnīga amnēzija. Raksturīgs uzbudinājums, dezorientācija, murgi, bailes, naidīgs afekts, halucinācijas. Zūd kontakts ar apkārtējiem, nespēj adekvāti atbildēt uz jautājumiem, atkārto teikumus vai teikuma fragmentus. Ārēji atgādina izklaidīgu, aizdomājušos cilvēku. Pacients it kā virzās pa šauru, garu tuneli – līdz viņa apziņai nonāk tikai daži momenti no apkārtējās situācijas. Spēj sniegt sarežģītas ziņas par sevi, bet tajā pašā laikā nespēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Rodas akūtu intoksikāciju gadījumā, arī cilvēkam atrodoties ilgstoši psiholoģiskā sasprindzinājumā. Veidi:
· Epileptiformais uzbudinājums
· Halucinatori paranoīdais
· Ambulatorais automātisms (ārēji uzvedas pareizi, nepievērš sev uzmanību, veic vienkāršas automatizētas darbības)
61. APDULLUMS
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Pacients ir aspontāns, miegains. Atbild uz jautājumiem, kas uzdoti skaļā balsī (tie, kas klusā - ignorē). Objektīvi savu stāvokli novērtēt nevar. Atstāts vienatnē, iesnaužas. Sejas izteiksme truli vienaldzīga, amīmiska, trūkst emociju. Pēc apdulluma beigšanās – amnēzija. Rodas pie smagas intoksikācijas, var būt kraniāla audzēja pirmā pazīme, pie paaugstināta intrakraniālā spiediena, alkohola iedarbības rezultātā.
62. KONFOBULĀCIJAS
Ir izdomāti notikumi, kļūdainas un nepatiesas atmiņas. Slimnieks ļoti pārliecinoši stāsta par varoņdarbiem, piedzīvojumiem, neparastiem atgadījumiem. Stāstījums un izteiksmes forma ir ļoti ticama. Rodas pēkšņi un tikpat pēkšņi arī pazūd. Vēlāk savus izteikumus pacients spēj vērtēt kritiski.
63. ATMIŅAS PĀRBAUDE
Trīs vārdu tests – pacientam nosauc 3 vārdus (autobuss, zirgs, roze) ar 1 sekundes intervālu, lūdz atkārtot. Pēc laika pacients atkārtoti jautā par šiem vārdiem, lūdz atkārtot.
64. AMNĒZIJA SAKARĀ AR CEREBRĀLIEM BOJĀJUMIEM
· Retrogrāda amnēzija – traumas gadījumā. Pacients neatceras notikumus pirms amnēzijas sākuma.
· Anteretrogrāda amnēzija – traumas gadījumā. Atceras, kas bijis iepriekš, bet neatceras neko, kas ir pēc saslimšanas sākuma.
· Reprodukcijas anamnēzija – vecuma plānprātība.
· Progresējoša anamnēzija – Acheimera demence.
65. UZMANĪBAS TRAUCĒJUMI
· Uzmanības nenoturība – zūd ilgstoša spēja koncentrēties.
· Uzmanības apjoma sašaurināšanās – grūtības orientēties informācijas plūsmā.
· Uzmanība pārslēgšanās grūtības – nespēja pārslēgties no vienas darbības veida uz otru.
66. ORGANISKAIS (AMNESTISKAIS) PSIHOSINDROMS
Sindroms aptver plašu traucējumu diapazonu, sākot no ļoti vieglām, tikko pamanāmām (galvenokārt, astēniskām) izmaiņām līdz pat plānprātībai un dziļo defektu stāvokli. Pēc smagumu izdala:
1. Astēnisko
2. Eksplozīvo
3. Eiforisko
4. Apātisko psihoorganisko sindromu.
Rodas pēc smagām somatiskām slimībām, smagas intoksikācijas, traumas u.c. organiskas patoloģijas.
1. ILŪZIJAS
Uztveres traucējums. Slimnieks reālus priekšmetus vai parādības uztver citādākus nekā īstenībā. Kļūdaina ārējo kairinātāju uztvere vai traktēšana. Savāda, kļūdaina uztvere iespējama visos analizatoros, tāpēc izdala: Afektīvas ilūzijas – parasti attīstās uz afektīva fona, kad pacientam ir izteikta trauksme, bailes. Šajā gadījumā pacients, piemēram, ārsta rokās esoša stetoskopa vietā redz nazi, neiroloģiska āmurīša vietā – uz slimnieku vērstu ieroci u.c. Pie afektīvām pieder verbālas ilūzijas – slimnieks reālās balsīs saklausa citus vārdus vai teikumus (īstenībā neizteiktus). Parasti šie vārdi ir attiecināmi uz pacientu un ir viņam nepatīkami. Izturās ar bailēm, negatīvi. Pareidoliskās ilūzijas – raksturīga liela tēlainība, fantastisks saturs. Ilūzijas ir krāšņas. Piemēram, telpas tapetēs pacients saskata džungļus ar kustīgiem dzīvniekiem, griestu plankumos – jūru ar mainīgiem viļņiem u.c.
___________________________________
Ilūzijas var rasties arī psihiski veseliem cilvēkiem - ja kādu gaida, dzird zvanu pie durvīm.
Fizikālas - izskaidrojamas ar fizikas likumiem, nav saistītas ar psihisku patoloģiju. Ūdenī iegremdēts koks izskatās pārlauzts.
Fizioloģiskas - izskaidrojamas ar analizatoru darbības īpatnībām - karuselis --> pēc tam vēl sajūta, ka griežas.
Ierastās uztveres ilūzijas - ja nekoncentrējas darbam. Izlaiž burtus, utt.
Afektīvas - biežāk nomākta garastāvokļa, nemiers. Svarīgi arī, kur cilvēks atrodas - krēsla, tumsa.
2. HALUCINĀCIJAS
Uztveres traucējums. Smagāki nekā ilūzijas. Var parādīties pēc ilūzijām vai pēc tām. Maldīga kairinātāju uztvere kādā no analizatoriem. Slimnieku uztver vispār neesošus priekšmetus, dzīvas būtnes, balsis un parādības. Halucināciju tēli neatšķiras no reāliem, tāpēc pacienti pret halucinācijām ir nekritiski, neuzskata tās par slimības izpausmi. Varbūt visu analizatoru sfērās. Īstas – to varētu sataustīt. Organiski traucējumi. Neīstas – citplanētieši, utt.
Dzirdes halucinācijas: akoazmi – atsevišķas skaņas, piemēram, šāviens, ūdens pilēšana, zvani. Verbālas halucinācijas – atsevišķi vārdi, teikumi, sakarīga runa. Var būt dažāda skaļuma, var būt viena vai vairākas balsis, var būt pazīstamas vai nepazīstamas balsis. Pēc satura balsis var būt slimniekam vienaldzīgas, neitrālas. Biežāk balsis tomēr pacientu aizskar, uztrauc (balsis vēršas ar jautājumiem pacientam, var kaut ko skaidrot, pavēlēt – imperatīvas balsis, iebiedēt). Imperatīvas - pavēl darīt kaut ko. Maldsauce – pie šizofrēnijas - pacients dzird, ka viņu vārdā vai uzvārdā sauc. Komentējošas - lūk, iet, dara to,... Antagonistiskas - pie alkohola psihozēm - runā viena otrai pretī. Draudu - draud nogalināt. Ekstrakampīnas - kā pseidohalucinācijas - no citām pilsētām, vietām.Redzes halucinācijas: fotopsijas – pie akūtām psihozēm - vienkāršas, elementāras redzes halucinācijas bez konkrētas formas, lieluma un priekšmetiskuma (migla, dūmi, priekšmetu kontūras). Īstās redzes halucinācijas – slimnieki redz noteiktas formas priekšmetus – cilvēku sejas, figūras, dzīvnieki, dabas parādības. Maksroskopiskas – priekšmeti vairākas reizes palielināti, mikroskopiskas – samazināti. Viens objekts vai vairāki, kustīgi, nekustīgi u.c. Hipnogogas - pusmiegā, īsi pirms iemigšanas. Hipnopompas - pamostoties. Ekstrakampīnas - redz cilvēku aiz muguras (ārpus redzes lauka). Adelomorfās - tuvas pseidohalucinācijām, bez noteiktas formas un rakstura. Autoskopiskas - redz vairākus sevis.
Viscerālas halucinācijas: pacients sava ķermeņa iekšpusē (zarnās, galvā, krūtīs u.c.) jūt kādu priekšmetu, dzīvu būtni, jūt tās kustības, pieskārienus, skrāpēšanu. Piemēram, vēnā palikusi injekcijas adata, galvā neliela bumba, čūska, asaka barības vadā u.c. Pacients var pateikt, kas tas par priekšmetu/būtni un var norādīt lokalizāciju.
Ožas halucinācijas: piemēram, pacients jūt dūmu smaku, ēdienam nepatīkama smaka u.c. Pie šizofrēnijas.
Garšas halucinācijas: sajūt mutē matus, piegaršu ēdienam. Pie šizofrēnijas.
Taktīlās halucinācijas: lokalizējas ādas virspusē vai tieši zem tās. Pacientam liekas, ka pa rokām ložņā kukaiņi, tārpiņi, uz plaukstām – dedzinošs pulveris u.c.
Pašsajūtas halucinācijas - orgānu halucinācijas. Izsūktas aknas, sazāģētas smadzenes.
Reflektorās halucinācijas - rodas laikā ar kādu reālu kairinātāju. Redzot spilgtu gaismu, vienlaikus dzird vārdus.
_____________
Vienkāršas - vienā analizatorā.
Saliktas - vairākos.
Dinamiskas - kustīgas.
Stereotipas - atkārtojas vienas un tās pašas (tas pats cilvēks, tajā gaitenī, tādā apģerbā).
Hipnogogas - pusmiegā, īsi pirms iemigšanas.
Hipnopompas - pamostoties.
3. PSEIDOHALUCINĀCIJAS
Uztveres traucējums. Pacients pseidohalucinācijas uztver kā savai apziņai svešas, uzspiestas, taisītas, īpatnējas, no liela attāluma, no galvas iekšienes, no kosmosa u.c. Trūkst objektīvās izjūtas. Slimniekam pret paša gribu nākas uztvert redzes tēlus un balsis, nākas negribot klausīties, skatīties. „Jāklausās”, „jāskatās”, ka viņam „rāda”, nevis viņš pats redz un dzird. Dzirdes – domu skanēšanas (atklātības) simptoms. Redzes – iekšējā redze, kāds rāda acu priekšā, galvā iekšā. Kinētiskās – pacients ir mierīgs, bet šķiet, ka kāds spēks izdara kustības, runā.
4. PSIHOSENSORIE TRAUCĒJUMI
Uztveres traucējums. Metamorfopsijas – pacients uztver reālus apkārtējos priekšmetus izmainītā veidā: mikroptiskas – visi priekšmeti tiek uztverti mazāki. Makroptiskas – redzamie priekšmeti šķiet lielāki. Porropsija – redzamie priekšmeti pagarināti. Dismegaloptiskas – redzamie priekšmeti, telpa sašķiebusies, apgriezusies ap savu asi. Autometamorfopsijas – ķermeņa shēmas traucējumi. Ķermeņa vai atsevišķu ekstremitāšu, vai galvas izmainīts izvietojums telpā, izmērs, svars.
5. SENESTOPĀTIJA
Uztveres traucējums. Dīvainas, mokošas, grūti aprakstāmas sajūtas, ko pacients parasti var atšķirt no sāpēm. Nav priekšmetiskuma. Šādas sajūtas var lokalizēties ikvienā ķermeņa daļa, tajā skaitā – acs ābolos, vairogdziedzerī, zobos, kādā ādas laukumā. Šīs sajūtas ir tik neparastas, ka pacients nespēj tās precīzi aprakstīt, trūkst vārdu. Piemēram, dedzinoša sajūta gar mugurkaulu, it kā velk aiz diafragmas, galvā it kā skalojas lipīgs šķidrums u.c. Raksturīgas depresijas pacientiem, pie hipohondriskiem murgiem, psihiskiem automātismiem.
Tirpšana, vājums, vilkšana, elektro, temperatūra, spiediens, smagums.
6. IDEATORIE PSIHISKIE AUTOMĀTISMI (DOMU RADIO)
Domāšanas traucējumi pēc satura (patoloģija izpaužas domu saturā, rodas nepareizi, patiesībai neatbilstoši spriedumi). Iedarbības murgi – jūt iedarbības uz domām, jūtām, sapņiem, garastāvokli un cita veida uztveri. Pacientam šķiet, ka domas no galvas izņem, ieliek svešas domas. Atklātuma simptoms – liekas, ka domas dzirdamas visiem apkārtējiem, domu atņemšanas simptoms. Domu atbalss. Atmiņu šķetināšanas simptoms. Iedarbība uz garastāvokli (nesaistās ar apkārtējiem notikumiem), pacientam liekas, ka emocijas viņš izjūt nevis pats, bet kāds ar viņa starpniecību. Mentisms (domu traucējums pēc formas) – pret pacienta gribu rodas domas un izjūtas. Svešas domas ar pacienta starpniecību, pavada stipras bailes.
7. SENESTORIE PSIHISKIE AUTOMĀTISMI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Iedarbības murgi. Pacientam it kā no ārpuses uzspiestas sajūtas, pārdzīvojumi. Slimnieki spēj atšķirt sajūtas, ko radījuši vajātāji, no somatiskām sajūtām. Sajūtu veidi var kombinēties. Ļoti daudzveidīgas sajūtas: dedzināšana, aukstums, pulsācija, izspīlēšanās. Var rasties dažādās ķermeņa daļās (iekšējos orgānos, galvā, ekstremitātēs).
8. MOTORISKIE PSIHISKIE AUTOMĀTISMI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Iedarbības murgi. Pacients kustības veic pats, bet ir pārliecināts, ka kustības ir uzspiestas, tās veic kāds cits. Pacients apgalvo, ka no ārpuses kāds padara ekstremitātes nejutīgas, notirpušas. Pieder arī runas kustību automātismi – pacients apgalvo, ka no ārpuses kāds padara mēli kustīgu, lai izteiktu vārdus, frāzes. Uzskata, ka šie vārdi pieder vajātājiem.
NB! Ja pacientam ir pseidohalucinācijas kopā ar automātismiem --> halucinatori paranoīds sindroms, Kandinska – Klerambo sindroms (šizofrēnija, hroniska alkohola psihoze).
Domāšanas traucējumi pēc satura: murgu idejas, kaitēšana, vajāšana, tēlaini.
9. PĀRVĒRTĒŠANAS (PĀRSPĪLĒTAS) IDEJAS
Domu traucējumi pēc satura. Ir domas, vērtējumi, spriedumi, kas radušies, pārspīlējot kādu reālu faktu vai notikumu, kurš sācis ieņemt pārmērīgu vietu cilvēka dzīvē. Šādas domas kādu laiku pilnīgi dominē un tām ir pakļauta visa cilvēka rīcība. Rodas uz pacilāta vai nomākta garastāvokļa fona. Fakti netiek pilnīgi nepareizi interpretēti, bet tiem tiek piešķirta pārmērīga nozīme. Nav psihiskas slimības izpausme. Ir koriģējamas ar pārliecināšanu, vismaz uz laiku. Ar laiku var attīstīties pārspīlēšanas murgi, parajonāli murgi.
NB! Domāšanas traucējumi pēc formas – patoloģija skar domāšanas procesu, mainās domāšanas temps un asociāciju saistība. Palēnināta, paātrināta domāšana. Neloģiska domāšana. Rezonēšana (neproduktīva spriedelēšana). Neoloģismi (pacients izdomā jaunus vārdus, kuru nozīme skaidra tikai pašam). Iestrēgstoša (pacients iedziļinās sīkumos, detaļās).
Konkrēta, simboliska, saraustīta domāšana.
10. MURGI (MURGU IDEJAS)
Domāšanas traucējumi pēc satura. Murgu idejas - aplamas, patoloģiskas, īstenībai neatbilstošas domas, kultūras normām neatbilstošas, kas nepadodas korekcijai. Atsevišķas murgu idejas kopumā veido murgus. Slimnieks nekad nav pārliecināms par savu domu aplamību, tās nekādai korekcijai nepadodas, pacients nepiekrīt nekādiem loģiskiem pierādījumiem. Murgu idejas iedalās: pēc tēmas – kaitēšanās, vajāšanās, greizsirdības, indēšanas, hipohondriski, iemīlēšanās u.c. Pēc struktūras – paranojālo murgu sindroms, paranoīds sindroms, parafrēns sindroms. Murgi var būt arī interpretatīvi jeb ikdienišķi (greizsirdības, iemīlēšanās u.c.) un tēlaini (antagonistu, dubultnieku, inscenēšanas, attiecību – pacientam liekas, ka apkārtējie apsmej aiz muguras viņu); ikdienišķa vai fantastiska satura; norobežoti vai difūzi murgi; sistematizēti vai haotiski murgi.
11. MURGU ATDIFERENCĒŠANA NO PĀRVĒRTĒŠANAS (PĀRSPILĒTAJĀM) IDEJĀM
MURGI PĀRVĒRTĒŠANAS IDEJAS
M: Nav afektīva pamata P.S.: Ir afektīvs pamats
M: Koriģēšanai nepadodas P.S.: Ir koriģējas ar pārliecināšanu
M: Pastāvīgs psihozes simptoms P.S.: Rodas afektīvo traucējumu ulminācijas brīdī, zūd, tiem izbeidzoties
M: Vērsti uz apkārtni, trūkst savas vainas apziņas P.S.: Vērstas pret sevi, pacients visu laiku jūtas par kaut ko vainīgs
12. IEDARBĪBAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Psihisko automātismu sindroms. Pacientam šķiet, ka viņa domas, darbības, sajūtas un kustības ietekmē kāds no ārpuses, vajātāji. Pieder: ideatorie, motorie un senestopātiskie automātismi (skat. 6., 7., 8. jautājumus).
13. INSCENĒŠANAS MURGI
(tēlainie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Intermetamorfozes murgi. Slimniekam visa apkārtne šķiet speciāli veidota, inscenēta, izrādīta, piemēram, pacientam šķiet, ka tiek uzņemta filma, kurā radinieki ir aktieri. Akūts stāvoklis.
14. KAITĒŠANAS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Raksturīgi gados veciem cilvēkiem, īpaši sievietēm. Pacientam liekas, ka kāds (parasti kaimiņi) bojā pārtiku, mēbeles, apģērbu, piemēslo, zog, krāpj.
15. INDĒŠANAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients uzskata, ka kāds (radinieki, laulātais, kaimiņi) mēģina viņu noindēt, pievieno indi pārtikai.
16. SEKOŠANAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients ir pārliecināts, ka viņu izseko, vajā viens vai vairāku cilvēku grupa, šiem vajātājiem visbiežāk ir ļauni nodomi attiecībā pret pacientu.
17. AUGSTAS IZCELŠANĀS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients ir pārliecināts, ka viņa īstie vecāki ir augstdzimušas personas (viņš ir samainīts dzemdību namā) vai ka viņš nāk no kādas dižciltīgas, senas dzimtas, rases.
18. IEMĪLĒŠANĀS MURGI
(interpretatīvie) (pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Biežāk sievietēm. Paciente ir pārliecināta, ka viņu mīl kāda slavena persona (rakstnieks, gleznotājs u.c.) vai ka viņā iemīlas visi, ko viņa satiek. Pavada pacilāts garastāvoklis, eiforija.
19. HIPOHONDRISKIE MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacientam ir nekoriģējama pārliecība, ka viņam ir kāda saslimšana, visbiežāk smaga – vēzis, leikoze, sifiliss u.c. Pacients pastāvīgi uztraucas par savu veselību, bieži vēršas pie ārstiem (ja ārsts neko neatrod, tas tiek nomainīts), lūdz veikt dažādas izmeklēšanas, savas normālas izjūtas uztver kā patoloģijas, slimības izpausmes.
20. PAŠAPVAINOŠANAS MURGI
(afektīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Afektīvie murgi – pēc tematikas murgi atbilst pacienta garastāvoklim. Pacients uzskata sevi par neveiksminieku, neglītu, neizdevušos cilvēku, kas neko nav sasniedzis, dzīvi nodzīvojis veltīgi, bijis citiem par nastu.
21. APVAINOŠANAS UN APSŪDZĪBAS MURGI
(afektīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Afektīvo murgu grupa. Pacients uzskata, ka apkārtesošie cilvēki viņu apsūdz, apvaino kādā pagātnes nodarījumā, vēlas viņu sodīt, mocīt, nogalināt. Pacients pats sevi neapsūdz.
22. GRĒCĪGUMA MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacientam liekas, ka jebkura viņa veiktā darbība ir liels grēks.
23. NOZIEGŠANĀS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacients piedēvē sev izdomātus (iespējams, arī reālus), pārspīlētus pārkāpumus un noziegumus, par kuriem noteikt jāsaņem sods. Pašapvainošanas murgi.
24. GREIZSIRDĪBAS MURGI
(interpretatīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Biežāk vīriešiem. Pacientam ir idejas par krāpšanu vai krāpšanas domām, mēģinājumiem no partnera, visbiežāk dzīvesbiedra, puses. Bieži uz alkohola pamata.
25. IZGUDROŠANAS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) (interpretatīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacientam ir pārliecība, ka viņš ir veicis kādu ģeniālu atklājumu (piemēram, mūžīgais dzinējs), atradis kādu jaunu metodi (piemēram, vēža apkarošanā), izskaidrojis kādu zinātnes faktu (piemēram, planētas izcelšanos).
26. REFORMĒŠANAS MURGI
(pie paranojālo murgu sindroma) (interpretatīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients cīnās par kādas savas, parasti liela mēroga idejas realizēšanu. Pacients uzskata, ka pasaulei nepieciešamas izmaiņas, reformas (ekonomikā, izglītības sistēmā, zinātnē). Visbiežāk tā ir reliģioza, sektantiska ideja.
27. APZAGŠANAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacientam liekas, ka no viņa mājas iznes (zog), piemēram, vecas grāmatas un tamlīdzīgus nevajadzīgus priekšmetus. Parasti zagļi ir kaimiņi, tuvinieki.
28. NIHILISTISKI (NOLIEGŠANAS) MURGI
(afektīvie) Domāšanas traucējumi pēc satura. Parajonālo murgu sindroms. Pacients noliedz atsevišķu iekšējo orgānu esamību, savu fizisko ķermeni, sevi kā „es” kopumā (vairs neesot zarnas, sirds, nav domu, nav jūtu). Reizēm slimnieki noliedz arī apkārtējās pasaules eksistenci (nav māju, nav laika, telpas, cilvēku).
29. BOJĀ EJAS MURGI
Domāšanas traucējumi pēc satura. Pacientam liekas, ka noteiktā laikā vai pašreizējā momentā pasaule, kāda valsts, konkrēta ēka iet bojā.
30. KOTĀRA SINDROMS
Nihilistiski – hipohondriski murgi ar depresīvu nokrāsu, kam pievienojas vēl klāt fantastiska lieluma (megalomāniski), parafrēniski murgi. Pacientam sākotnēji liekas, ka kāda ķermeņa daļa ir atmirusi (nav zarnu, nav sirds), uzskata, ka jūtas ir mirušas, ka viņš ir lielākais pasaules noziedznieks, ka viņš ir inficējis ar AIDS vai sifilisu visu pasauli, ka viņš ir saindējis Visumu. Daži pacienti uzskata, ka viņi jau ir miruši, ka viņu ķermenis sadalās, pūst. Smagos gadījumos pacienti uzskata, ka pasaule ir gājusi bojā, uz Zemes vairs nav dzīvības un ka viņš ir palicis vienīgais uz sasalušas planētas un tūkstošiem gadu mocīsies.
31. PARANOĪDS UN HALUCINATORI PARANOĪDS SINDROMS (2)
Paranoīds sindroms – pacientam novēro politematiskus murgus, ko pavada pseidohalucinācijas (visbiežāk dzirdes) un psihiskie automātismi. Visbiežāk pacientam ir izsekošanas. vajāšanas murgi, bet to apmērs ir daudz plašāks nekā pie parajonālā sindroma (vajāšanā piedalās slepenās organizācijas, blakusesošie iedzīvotāji, viss kvartāls u.c.). Psihiskie automātismi – ideatori, senestori, motori. Paranoīdam sindromam var būt: halucinatori – paranoīds, murgu paranoīds (pacientam vāji izteiktas halucinācijas un automātismi, vai tos vispār nenovēro, bet murgi ir iedarbības, attiecību, vajāšanas u.c.)
Par halucinatori – paranoīdu sindromu runā, ja pacientam ir izteiktas dzirdes un ožas halucinācijas. Dzirdes halucinācijas parasti ir imperatīva rakstura, apvainojošas, apsmejošas. Maldsauce. Murgi var būt kā sekas halucinācijām (pacients dzird draudošas balsis, izsecina, ka tā ir kāda slepena organizācija à sākas izsekošanas murgi). Ožas halucinācijas parasti ir nepatīkamas un mokošas – līķa, asiņu, spermas smaka, dažreiz pacients pat īsti nevar noformulēt, kādas smakas jūt.
! uztveres traucējumi --> verbālas ilūzijas --> halucinācijas --> pseidohalucinācijas
32. PARAJONĀLS SINDROMS (1)
Sistematizēti interpretatīvi murgi ar ikdienišķu saturu. Izpaužas vieglāk kā paranoīdais sindroms. Var būt akūts un hronisks. Pacientam novēro monotematiskus murgus, nav halucināciju, pseidohalucināciju vai automātismu. Murgi var būt izsekošanas, greizsirdības, iemīlēšanās, hipohondriskie, reformatorie, izgudrošanas, svešas izcelsmes, kaitēšanas, u.c. Pacientam ir ļoti subjektīva loģika, pierādījumi savai idejai traktējas ļoti vienpusīgi, bet tie fakti, kas noliedz ideju, tiek ignorēti. Tikai murgi, ticama fabula.
33. PARAFRĒNS SINDROMS (3)
Attīstās, progresējot paranoīdajam sindromam. Pacientam raksturīgas afekta pārmaiņas, fantastiska rakstura murgi, vajāšanas murgi, iedarbības murgi, psihiskie automātismi. Pacients iedomājas, ka ir pasaules, Visuma, kādas valsts, armijas pavēlnieks. Viņa varā ir cilvēku likteņi. Fantastiskie murgi ir mainīgi, parādās arvien jauni fakti, argumentācijas bieži vien nav (pacientam tas viss liekas pašsaprotami). Vajāšanas murgi ir ļoti bieži, murgi var būt antagonistiski – ir ne tikai vajātāji un ienaidnieki, bet arī pacienta atbalstītāji, spēki, kas ir slimnieka pusē. Pacienti bieži vien uzskata, ka spēj lasīt citu domas, ietekmēt apkārtējos. Psihiskie automātismi arī ir fantastiski. Var būt dubultnieku simptoms (sveši cilvēki liekas pazīstami, radinieki tiek uzskatīti par ienaidniekiem). Konfabulācijas (viltus atmiņas). Dzirdes pseidohalucinācijas, piemēram, latviski sarunājas ar Āfrikas valdniekiem.
34. AFEKTĪVI – PARANOĪDS SINDROMS
1) Depresīvi – paranoīds sindroms – vadošie simptomi: afektīvie traucējumi – trauksme, skumjas; murgi – hipohondriskie, vajāšanas, pašapvainošanas. Pacientam mijās kustību palēnināšanās periodi (hipokinēzija) ar kustību uzbudinājumu (piemēram, ažitācija). Papildus var būt automātismi, afektīvas verbālas ilūzijas, dubultnieka simptoms u.c. Nosodošas dzirdes halucinācijas (depresīvi – halucinatorais sindroms).
2) Maniakāli – paranoīds sindroms – klasiskie mānijas simptomi, kuriem klāt var pievienoties murgi – izsekošanas, vajāšanas, augstas izcelšanās. Ja pievienojas halucinācijas, pseidohalucinācijas (parasti dzirdes, pastāvīgi informējošas) à maniakāli – halucinators sindroms. Halucinācijas ir slavējošas.
35. PSIHISKO AUTOMĀTISMU SINDROMS (Kandinska - Klemboro)
Domāšanas traucējumi pēc satura, iedarbības murgi. Var būt motorie, senestopātiskie, ideatorie un totāls psihisko automātismu sindroms. (skat. jaut. 6., 7., 8.).
36. SENESTOPĀTISKI HIPOHONDRISKS SINDROMS
Pacientam ir uzmācīgi hipohondriska tipa murgi, kas asociējas kopā ar vairākām daudzveidīgām senestopātijām. Uz senestopātiju (uztveres traucējumi, skat. 5. jaut.) fona attīstītās murgi, kas saistās ar hipohondriju. Idejas intensitāte ir atkarīga no senestopātijas intensitātes. Bieži noris ar subdepresīvu noskaņojumu.
37. KAPGRA SINDROMS (Negatīvā dubultnieka)
Domāšanas traucējums pēc satura. Paranoīdi murgi. Pacients uzskata, ka cilvēkus no viņa apkārtnes (sievu, vīru, vecākus u.c.) vai viņu pašu aizvieto dubultnieki (pārģērbti, nogrimēti svešinieki). Gadījumā, ja pacientu pašu aizvieto dubultnieks, tad šim dubultniekam tiek piedēvētas pacienta negatīvās darbības, pārkāpumi. Pozitīvā dubultnieka sindroms (Fregoli sindroms) – pacientam apkārtējie svešie cilvēki liekas pazīstami vai radinieki.
38. DIZMORFOFOBIJA
Biežāk novēro meitenēm pusaudzēm, bet var arī manifestēties citos vecumos.
Patoloģisks stāvoklis, kas ietver sevī triādi:
1. Pacientam piemīt pārliecība, ka viņam ir kāds fizisks defekts, kura reāli nav vai tas ir pārspīlēts, ko pamana apkārtējie un pievērš tādēļ uzmanību. Defekti parasti lokalizējas sejā – pārāk liels deguns, kroplīga mute, pārāk apaļa seja u.c. Var būt defekti, kas saistīti ar ķermeni – pārāk resna, pārāk tieva, un tā fizioloģiskajām funkcijām (smaka no mutes, smaka no ģenitālijām u.c.).
2. Attiecību murgi (pacients visu apkārt notiekošo attiecina uz sevi, liekas, ka apkārtējie viņu apsmej, skatās „ne tā”).
3. Depresīvs fons (iespējamas suicidālas domas).
Psihoterapija nedod efektu. Kosmētiskās, plastikās operācijas nemazina dismorfobos pārdzīvojumus.
39. VERBĀLAS HALUCINOZES SINDROMS
NB! Halucinoze – apziņa nav aptumšota, pacientam ir intensīvu dzirdes, redzes vai taktīlo halucināciju plūsma. Pirms halucinozes parasti novēro trauksmi, bailes, nemieru. Var pievienoties murgu idejas.
Rodas pēkšņi monologa vai dialoga veidā. Var būt komentējoša vai imperatīva halucinoze. Halucināciju ietekmē pacienti var rīkoties nepareizi, agresīvi pret sevi un apkārtējiem. Bieži vien verbālā halucinoze attīstās naktī vai vakara stundās.
40. TAKTĪLĀS HALUCINOZES SINDROMS
Pacients izjūt kā ložņā kukaiņi, tārpi un mikrobi uz ādas virsmas vai zem tās, arī, piemēram, kāda kairinoša viela uz ādas – degošs pulveris. Parasti šādas sajūtas pavada nepatīkamas sajūtas ādā, nieze, nemiers.
41. LIELUMA MURGI
Parafrēnā sindroma izpausmes. Viens no obligātajiem simptomiem pie progresīvas paralīzes (sifilisa terciārajā stadijā) maniakālas formas, arī pie šizofrēnijas. Rodas uz pacilāta, eiforiska garastāvokļa fona. Milzīgs apjoms. Grandiozs savu fizisko, mentālo īpašību, sociālā stāvokļa pastiprinājums. Pacients uzskata, ka ir ļoti bagāts, miljardieris, varens, slavens cilvēks, valdnieks, Dievs, pasaules ģēnijs, viņš visu var, pacientam piemīt daudz dažādu talantu.
42. KATATONISKS UZBUDINĀJUMS
Gribas – kustību traucējums. Nemotivēts, bezjēdzīgs raksturs. Parasti sastop šizofrēnijas pacientiem. Raksturīgas haotiskas, bezjēdzīgas un norobežotas kustības. Veidi:
· Mulsi patētiskais uzbudinājums – pacientiem teatrālas pozas, dzied, deklamē dzeju. Sejā sajūsma, ekstāze. Runa saraustīta, patētiska.
· Impulsīvais uzbudinājums – pacients pēkšņi, negaidīti lec kājās, kaut kur skrien, mēģina iesist apkārtējiem. Pacients nikns. Rīkojas neparedzami. Runā stereotipiska vārdu atkārtošana – eholalija (dzirdētu vārdu atkārtošana), verbigerācija (spontāni izteikti vārdi).
· Hebefrēnais uzbudinājums – pacientam neadekvāti, bezjēdzīgi smiekli, pacients ākstās, it kā jokojas.
· Mēmais katatoniskais uzbudinājums – noris gultā. Haotisks, bezjēdzīgs, bezmērķīgs uzbudinājums ar agresiju. Ritmiska raustīšanās. Uz jautājumiem neatbild.
Pēc apziņas stāvokļa katatoniskus stāvokļus iedala:
1. Lucīdā katatonija – apziņa nav aptumšota, stupors ar negatīvismu un sastingumu.
2. Oneiroīdā katatonija – pie mulsi patētiskā, impulsīvā, herbefrēnā uzbudinājuma. Apziņa aptumšota.
43. KATATONISKS STUPORS
Gribas – kustību traucējums. Retāks šizofrēnijas simptoms. Raksturīgs nekustīgums, paaugstināts muskuļu tonuss, embrija poza, negatīvisms, klusēšana (atteikšanās no runāšanas - mutisms). Gaisa spilvens – pacienta galva kādu laiku paliek pacelta virs spilvena. Veidi:
· Katalepsija – vaska lokanība: nekustīgs stāvoklis, izmainīta poza saglabājas ilgstošu laiku. Sākas no košļāšanas muskuļiem, pēc tam kakla muskuļi, rokas, kājas. Vaska lokanība izzūd pretēja secībā.
· Negatīvisms – pilnīgs pacienta nekustīgums, jebkurš mēģinājums mainīt pozu izsauc pretdarbību.
· Stingais stupors – pacients visu laiku atrodas vienā un tajā pašā pozā (visbiežāk – embrija poza, vai snuķa simptoms – izstieptas lūpas, žokļi slēgti).
44. UZMĀCĪGO IDEJU RAKSTUROJUMS
Nepatvaļīgas, neapturamas un nepārvaramas nepatīkama rakstura domas, priekšstati, atmiņas, bailes, šausmas, tieksmes, kustības, darbības. Pacients tās apzinās un cenšas ar tām cīnīties; parādās pret paša gribu; padodas korekcijai. Veidi:
I. Tēlainās – emocionāli piesātinātās. Pieder: fobijas jeb uzmācīgas bailes (agaro-, kancero-, klaustrofobija, mizofobija – bailes no netīrumiem, ertirofobija – bailes nosarkt sabiedrībā u.c.); šaubas (pacients uzmācīgi šaubās, vai ir pareizi rīkojies); tieksmes (pacientam tieksme izdarīt kaut ko aplamu, nejēdzīgu, pat bīstamu – iesist garāmgājējam, izkliegt kaut ko sapulces vadītājam –, onomatomānija – tieksme nosaukt kādus vārdus, hidromānija – tieksme ielekt ūdenī, slīcināties); darbības (rituāls raksturs, pacients ir kritisks, bet nevar sevi pārvarēt).
II. Abstraktās – emocionāli indiferentas. Pieder: spriedelēšana (uzmācīgas domas nodarboties ar neatrisināmām problēmam, piemēram, kāpēc suns ir suns, kāpēc pasaulē tik daudz valodu); aritmomānija – tieksme saskaitīt visus priekšmetus, kas atrodas redzes laukā, summēt mašīnu numurus; atmiņas (pret paša gribu jāatceras nepatīkami brīži savā dzīvē, kad gadījies nokļūt apkaunojošā, neērtā situācijā).
45. UZMĀCĪGĀS IDEJAS PSIHISKI SLIMIEM UN CILVĒKIEM, KAS NAV PSIHISKI SLIMI
Veseliem cilvēkiem mēdz būt uzmācīgas domas (piemēram, pēc nepatīkamas sarunas ar priekšnieku cilvēks vēlreiz un vēlreiz pārdomā traumatisko momentu; pēc koncerta vēl ilgu laiku galvā skan kāda melodija; pēc lugas, filmas galvā vēl ilgu laiku ir kāda epizode utt.) vai darbības (piemēram, nevajadzīgi bieži kārto brilles, kaklasaiti, jostu, runā iestarpina nevajadzīgus vārdus – vai ne, tā sakot, vispār utt.).
Atšķirībā no slimiem cilvēkiem veseliem uzmācīgas domas nav tik intensīvas un parasti ikdienā netraucē vai traucē īslaicīgi un minimāli, cilvēki dažreiz tās pat nepamana. Slimniekiem šādas uzmācības (inerti, grūti ārstējami simptomi) var kļūt tik mokošas un pastāvīgas, ka pacienti to dēļ kļūst invalīdi.
46. DEREALIZĀCIJA UN DEPERSONALIZĀCIJA
Abi pieder pie sevis apzināšanas traucējumiem. Normā cilvēks spēj apzināties sevi kā psihisku un fizisku veselumu, par personību. Spēj apzināties apkārtējo reālo pasauli, laiku un telpu, kā arī sava „es” atrašanos šajā pasaulē. Vesels cilvēks spēj aptvert izmaiņas, kas notikušas laikā un telpā.
Derealizācija – formāli apkārtnes uztvere nav mainījusies, nav traucēta (apkārtnes kontūras, formas un krāsas nav izkropļotas, izmainītas, neliekas lielākas, mazākas, blāvākas utt. kā īstenībā), bet slimniekam tā liekas savādāka, izmainīta, dīvaina, pacients mokoši izjūt, ka izmainījusies ir paša attieksme pret apkārtni. Šeit pieskaita:
· Deja vu – agrāk nekad neredzēta vieta liekas kādreiz jau redzēta, labi pazīstama
· Deja etendu – sajūta, ka tikko dzirdēts ir jau iepriekš dzirdēts
· Deja vecu – jau pieredzēts
· Jamais vu – labi pazīstama apkārtne un situācija pacientam pēkšņi šķiet sveša un nezināma, nepazīstama, biedējoša un draudoša.
Depersonalizācija – subjektīva sava „es” pārvērtības sajūta, atsvešināšanās, nerealitātes sajūta. Pieder:
· Sava „es” izzušana – anaesthesia dolorosa phsychica: pacientam šķiet, ka izzūd visas sajūtas, pacienta nepriecājas par apmeklētājiem, nepārdzīvo kāda radinieka bojāeju u.c. Sajūtu izzušanu pacients ļoti pārdzīvo.
· Fiziskās sfēras atsvešināšanās – pacients uztver savu balsi kā svešu, dzird sevi it kā no malas, savu rīcību vēro no malas, kustības neveiklas, nedabiskas. Pacientam var likties, ka ekstremitātes, galva ir sveša.
· Sava „es” šķelšana – pacients uztver sevi kā no vairākiem „es” sastāvoša. Šie „es” var konfliktēt savā starpā, viņus grūti apvienot kopējai rīcībai.
47. MASKĒTA DEPRESIJA
Neraksturīga depresijas gaita, grūti padodas diagnostikai. Maskētas depresijas laikā priekšplānā izvirzās somatiskie traucējumi, kuru dēļ pacients drīzāk vērsīsies pie terapeita nevis pie psihiatra. Šie pacienti ir trauksmaini, bezpalīdzīgi, neuzticas ārstiem, labprāt vēršas pie astrologiem, dziedniekiem, magiem. Pacientam var būt nomākts garastāvoklis, bet to vairāk saista ar somatiskiem traucējumiem, līdz ar to depresijas diagnoze netiek uzstādīta.
„Maskas” veids:
1. Psihopatoloģiskie: simptomi – trauksme, obsesīvi – kompulsīvi traucējumi, anoreksija.
2. Uzvedības novirzes – epizodiska alkohola vai narkotiku lietošana.
3. Diennakts ritma izmaiņas – bezmiegs, miegainība.
4. Sāpes – galvas, muguras sāpes.
5. Psihosomātiski traucējumi – nemierīgo kāju sindroms, GI traucējumi, angina pectoralis.
48. PATOLOĢISKA GARASTĀVOKĻA PAZĪMES
Normāls garastāvoklis – eutīmija.
Slimīgi piepacelts garastāvoklis: hipertīmija (pacilāts garastāvoklis, slimnieks izjūt labu noskaņojumu, jautrību, optimismu, paaugstināta pašvērtība, paaugstinātas darbaspējas); eiforija; morija (bezrūpīgs garastāvoklis uz plānprātības vai apdulluma fona, aplama, muļķīga uzvedība).
Slimīgi pazemināts garastāvoklis: hipotīmija (vieglā gadījumā – labi pazīstamais sliktais garastāvoklis, smagākos gadījumos – stipras skumjas, bēdas, bezcerība, bezizejas stāvokļa sajūta).
Izkropļots garastāvoklis: disforija (nomākts garastāvoklis ar sasprindzinājumu, neapmierinātību, īgnumu, ļaunumu. Pacienti ārkārtīgi viegli uzbudināmi, jūt tieksmi konfliktēt, apvainot – emocionāla izlāde. Novēro epilepsijas slimniekiem, pie organiskām patoloģijām.); ekstāze; paratīmija (neadekvātas reakcijas uz notiekošo, parasti šizofrēnijas pacientiem).
Mānija - paaugstināts garastāvoklis - paaugstināta pašvērtība, prieks, darbaspējas (ne vienmēr patoloģisks)
Eiforija - paaugstināts - grandiozitātes izjūtas, neizvērtējot realitāti
Depresija - pazemināts - pesimisms, zema pašvērtība, gausums.
Jaukts afekts - depresijas un mānijas simptomi vienlaicīgi.
49. TRAUKSME
Negatīva emocija. Nepatīkama priekšnojauta vai baiļu sajūta, kas ieilgst. Nepatīkama priekšnojauta par kādu iespējamu nelaimi, katastrofu, draudiem. Parasti tās iemesli pašam cilvēkam nav skaidri. Noris ar nomāktību, iekšēju saspringumu.
50. EKSTĀZE
Pozitīva emocija. Jūsmīgs, intensīvi pacilāts garastāvoklis. Kulminācijas brīdī pacientam sašaurinās apziņa un pacients nonāk kādas vienas spilgtas domas varā. Var būt kopā ar tādām pozitīvām emocijām kā laime, svētlaime, un negatīvām – bailes, šausmas. Biežāk pacienti nonāk ekstāzē pēc narkotisku vielu lietošanas, retāk endogēnu psihožu ietvaros. Ekstāzi var izraisīt arī lūgšanas, badošanās, sekss.
51. ANHEDONIJA
Cilvēks zaudē interesi par visu, vienaldzība par visu apkārt notiekošo (arī par to, kas agrāk patika), norobežošanās. Sastop pie depresijas, trauksmes, šizofrēnijas.
52. GRŪTSIRDĪBA
Nomākts emocionāls stāvoklis, vainas apziņa, bezizejas sajūta, vilšanās sajūta un spēku panīkums. Raksturīgs stāvoklis depresijas pacientiem.
53. EIFORIJA
Pozitīva emocija. Patoloģiski piepacelts garastāvoklis bez fiziska vai psihiska uzbudinājuma, nevērīguma un apmierinātības sajūta. Kluss prieks, svētlaime, labsajūta. Apmierinātība ar sevi un apkārtni. Nav možuma sajūtas, fiziskas vai intelektuālas aktivitātes un tieksmes darboties.
54. JAUKTS AFEKTĪVS STĀVOKLIS
Pieder pie garastāvokļa traucējumiem jeb afektīviem traucējumiem. Viens no bipolāro afektīvo traucējumu veidiem. Pacientam novēro vienlaicīgi mānijas un depresijas simptomus – viens vai vairāki mānijas simptomi tiek aizvietoti ar depresijas simptomiem un otrādi. Pacientam var novērot trauksmi vienlaikus ar kustību nemieru (neatrod sev vietu, nevar ne sēdēt, ne gulēt) un pastiprinātu runas aktivitāti (sten, monotoni atkārto frāzes, teikumus); mānijas laikā pacients var būt lēns, kavēts.
55. APĀTIJA
Izkropļots garastāvoklis. Nav ārēju emocionālu izpausmju. Vienaldzība pret sevi un apkārtējo pasauli, savu pašreizējo stāvokli un nākotni. Sastop pie CNS organiskiem bojājumiem, šizofrēnijas, arī lietojot bremzējošas vielas (heksāls, i/v barbamils, etilspirts u.c.).
56. KRITĒRIJI APTUMŠOTAS APZIŅAS DIAGNOSTIKAI
Aptumšotas apziņas stāvoklis – akūts, nepieciešama medicīniska palīdzība. Pazīmes:
· Atrautība no ārpasaules – pacienti „ieiet” sevī, zaudē psiholoģisku saikni ar pasauli, nonāk iekšējo pārdzīvojumu varā. Stāvoklim pasliktinoties, apkārtnes uztvere apgrūtinās (priekšmetus redz blāvāk, izkropļoti, deformēti) vai izzūd.
· Dezorientācija – vieglākos gadījumos – laikā, smagākos arī telpā un personā.
· Fragmentāra domāšana – sākas, ka pacients zaudē spēju aptvert un analizēt apkārtējo situāciju. Spriedumi kļūst fragmentāri, nepamatoti, pavirši. Nevar veidot īsus teikumus. Nesaprot jautājumus, ja arī tie ir īsi vai izteikti lēni.
· Amnēzija – parasti pēc stāvokļa uzlabošanās. Pacients neatceras neskaidrās apziņas periodu.
57. DELĪRIJS
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Attīstās ātri, tā dziļums ir svārstīgs. Raksturīgi: uztveres traucējumi – ilūzijas un halucinācijas (biežāk redzes, retāk dzirdes un taktīlās); dezorientācija – vieglos gadījumos laikā, smagākos – arī telpā un personā; domāšana – pavājināta abstraktā domāšana, var būt murgi; atmiņa – pavājināta tiešā atmiņa, pavājināta īslaicīgā atmiņa; psihomotorie traucējumi – hipo- un hiperaktivitāte, negaidītas maiņas, paātrināta vai palēnināta runa, pastiprināta baiļu reakcija; miega traucējumi – bezmiegs, miega inversija, murgaini sapņi, simptomu pastiprināšanās naktī; emocionāli traucējumi – depresija, trauksme, bailes, sakaitināmība, eiforija, apātija, izbrīns.
58. ONEROĪDS
Dziļš aptumšotas apziņas stāvoklis. Raksturojas ar reālu un spilgtu, fantastisku notikumu savijumu – līdzīgi kā sapnī (sapnis nomodā, sapņiem līdzīgs stāvoklis), tematiski sastāv no vairākiem notikumiem. Pacients, atrazdamies gultā, pārdzīvo pasaules, kosmiska mēroga notikumus. Biežākā tematika – jau ir noticis/notiks atomkarš, kosmiskā kuģa lidojums uz citu planētu u.c. Parasti sākas vakarā vai naktī. Nav tik izteiktas pārmaiņas kā pie šizofrēnijas.
59. AMENCE
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Raksturojas ar apjukumu un nesakarīgu domāšanu (sajukums). Slimnieks nespēj saprast ne apkārtni, ne to, kas ar viņu notiek. Bezpalīdzīgs, apjucis, ar klīstošu skatienu, savu uzmanību aktīvi nespēj piesaistīt ne pie kādiem apkārtējiem notikumiem. Motorisks nemiers gultas robežās – pacients svaidās, mētājas pa gultu, pārveļas no sāna uz sānu, kaut ko velk sev klāt, atgrūž. Kontakts nav iespējams. Nespēj pastāstīt par stāvokli, atbildēt uz jautājumiem. Var veikt tikai elementāras ārsta prasības. Sastop pie insulta, septiska stāvokļa, smagas intoksikācijas. Stāvoklim padziļinoties, var attīstīties sopors vai koma.
60. KRĒSLAS SINDROMS
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Iestājas pēkšņi, tikpat pēkšņi arī izbeidzas. Stāvoklis ilgst minūtes, stundas, retāk dienas, pēc tam iestājas pilnīga amnēzija. Raksturīgs uzbudinājums, dezorientācija, murgi, bailes, naidīgs afekts, halucinācijas. Zūd kontakts ar apkārtējiem, nespēj adekvāti atbildēt uz jautājumiem, atkārto teikumus vai teikuma fragmentus. Ārēji atgādina izklaidīgu, aizdomājušos cilvēku. Pacients it kā virzās pa šauru, garu tuneli – līdz viņa apziņai nonāk tikai daži momenti no apkārtējās situācijas. Spēj sniegt sarežģītas ziņas par sevi, bet tajā pašā laikā nespēj atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Rodas akūtu intoksikāciju gadījumā, arī cilvēkam atrodoties ilgstoši psiholoģiskā sasprindzinājumā. Veidi:
· Epileptiformais uzbudinājums
· Halucinatori paranoīdais
· Ambulatorais automātisms (ārēji uzvedas pareizi, nepievērš sev uzmanību, veic vienkāršas automatizētas darbības)
61. APDULLUMS
Aptumšotas apziņas stāvoklis. Pacients ir aspontāns, miegains. Atbild uz jautājumiem, kas uzdoti skaļā balsī (tie, kas klusā - ignorē). Objektīvi savu stāvokli novērtēt nevar. Atstāts vienatnē, iesnaužas. Sejas izteiksme truli vienaldzīga, amīmiska, trūkst emociju. Pēc apdulluma beigšanās – amnēzija. Rodas pie smagas intoksikācijas, var būt kraniāla audzēja pirmā pazīme, pie paaugstināta intrakraniālā spiediena, alkohola iedarbības rezultātā.
62. KONFOBULĀCIJAS
Ir izdomāti notikumi, kļūdainas un nepatiesas atmiņas. Slimnieks ļoti pārliecinoši stāsta par varoņdarbiem, piedzīvojumiem, neparastiem atgadījumiem. Stāstījums un izteiksmes forma ir ļoti ticama. Rodas pēkšņi un tikpat pēkšņi arī pazūd. Vēlāk savus izteikumus pacients spēj vērtēt kritiski.
63. ATMIŅAS PĀRBAUDE
Trīs vārdu tests – pacientam nosauc 3 vārdus (autobuss, zirgs, roze) ar 1 sekundes intervālu, lūdz atkārtot. Pēc laika pacients atkārtoti jautā par šiem vārdiem, lūdz atkārtot.
64. AMNĒZIJA SAKARĀ AR CEREBRĀLIEM BOJĀJUMIEM
· Retrogrāda amnēzija – traumas gadījumā. Pacients neatceras notikumus pirms amnēzijas sākuma.
· Anteretrogrāda amnēzija – traumas gadījumā. Atceras, kas bijis iepriekš, bet neatceras neko, kas ir pēc saslimšanas sākuma.
· Reprodukcijas anamnēzija – vecuma plānprātība.
· Progresējoša anamnēzija – Acheimera demence.
65. UZMANĪBAS TRAUCĒJUMI
· Uzmanības nenoturība – zūd ilgstoša spēja koncentrēties.
· Uzmanības apjoma sašaurināšanās – grūtības orientēties informācijas plūsmā.
· Uzmanība pārslēgšanās grūtības – nespēja pārslēgties no vienas darbības veida uz otru.
66. ORGANISKAIS (AMNESTISKAIS) PSIHOSINDROMS
Sindroms aptver plašu traucējumu diapazonu, sākot no ļoti vieglām, tikko pamanāmām (galvenokārt, astēniskām) izmaiņām līdz pat plānprātībai un dziļo defektu stāvokli. Pēc smagumu izdala:
1. Astēnisko
2. Eksplozīvo
3. Eiforisko
4. Apātisko psihoorganisko sindromu.
Rodas pēc smagām somatiskām slimībām, smagas intoksikācijas, traumas u.c. organiskas patoloģijas.
RSS Feed