1. ŠIZOFRĒNIJAS ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
1. Psihofarmakoloģija – antipsihotiska th (akūtas psihotiskas epizodes kupēšana, uzturošā th): tipiskie/atipiskie neiroleptiķi. Papildus: antidepresanti, BZD, garastāvokļa stabilizatori.
2. Psihoterapija – individuālais atbalsts, KBT (kognitīvi – biheivoriālā th), izglītības programmas, prasmju un iemaņu nostiprināšana, ergoterapija.
3. Sociālā palīdzība – ģimenes atbalsts, rehabilitācijas programmas, destigmatizācija.
Šizofrēnijas ārstēšanā piedalās psihiatrs, sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits, fizioterapeits.
2. ŠIZOFRĒNIJAS SLIMNIEKU REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Pamatprincipi: pacienta socializācija (autisma dēļ pacienti zaudē spēju kontaktēt ar apkārtējiem); palīdz atgūt ikdienas iemaņas (sadzīves aktivitātes); atgriezt cilvēku sabiedrībā; iemācīt rūpēties par ārējo izskatu; fizkultūra; mūzikas terapija (piemēram, apātijas gadījumā); relaksācijas treniņš; autotrenings; psihoizglītošana (nodarbības ar slimniekiem, arī pacienta radiniekiem, slimības izskaidrošana).
3. REKURRENTI DEPRESĪVO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS FĀZES UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
1. Akūtajā periodā – līdz depresīvo traucējumu izzušanai 6 – 12 nedēļas jālieto antidepresanti.
2. Uzturošā terapija – līdz prognozējamām depresīvās fāzes beigām (unipolāra depresija – 5 – 9 mēneši, bipolāra depresija – 2 – 4 mēneši)
3. Profilaktiska terapija – ilgums vismaz 1 gadu, ja anamnēzē vairāk kā 2 depresijas epizodes – ilgums 2 – 5 gadi.
Rehabilitācija: psihoizglītošana; socializācija; rūpes par ārējo izskatu; ikdienas aktivitāšu atjaunošana.
4. REAKTĪVO (PSIHOGĒNO) DEPRESIJU ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Reaktīva depresija ir kāda psihi traumējoša faktora izraisīta. Ārstēšana: jākupē akūto stāvokli (sedatīvi līdzekļi, trankvilizatori nav vēlami, ja ir bijuši suicīda mēģinājumi); psihoterapija. Ja reaktīva depresija ir smaga, var pielietot antidepresantu monoterapiju.
5. BIPOLĀRI AFEKTĪVO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Medikamentoza terapija: pastāvīgi jālieto garastāvokļa stabilizatori (piemēram, antikonvulsīvie līdzekļi – karbamazepīns, litija sāļi, lamotrigīns). Depresīvā afekta laikā jālieto antidepresanti (piemēram, tricikliskie – amitriptilīns, vai SSAI - sertralīns). Maniakālā afekta laikā jālieto neiroleptiķi (piemēram, tipiskie – haloperidols, atipiskie - risperidons). Klāt var lietot arī BZD (piemēram, bromazepāms).
Rehabilitācijas pamatprincipi: psihoizglītošana; pacienta socializācija un ikdienas iemaņu atgūšana; fizkultūra; relaksācijas treniņš; mūzikas th; mākslas th.
6. TRAUKSMAINI FOBISKO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Fobiskie traucējumi parasti netiek ārstēti, jo ir iespējams izvairīties no izraisītājfaktoriem. Sociālo fobiju gadījumā var pielietot psihoterapiju (uzvedības terapiju – darbs ar trauksmi radošām domām, sociālo iemaņu izstrādāšana, socializācija). Smagos gadījumos pielieto medikamentozu terapiju – antidepresanti (SSAI – sertralīns, fluoksetīns), beta blokatori veģetatīvo simptomu mazināšanai.
7. AR STRESU SAISTĪTU TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Posttraumatiskā stresa sindroms: pirmās dienas – jāierosina runāt, turpmākās 2 nedēļas jārada drošības sajūta (tuvinieku atbalsts, psihoterapija). Ja vairāk kā 4 naktis ir miega traucējumi, bezmiegs, var pielietot sedatīvus līdzekļus, bet jāizvairās no BZD. Ja traucējumi turpinās vairāk kā 3 nedēļas un nav uzlabošanās, konsultācija pie psihiatra, jālieto medikamentoza terapija (SSAI – sertralīns, fluoksetīns, vismaz 12 nedēļas).
· Akūta stresa situācija: tuvinieku atbalsts, psihoterapija (IPT, KBT).
8. OBSESĪVI KOMPULSĪVO TRAUCĒJUM ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Medikamentoza ārstēšana: antidepresanti (SSAI – sertralīns, fluoksetīns; TCA - klomipramīns). Ja ir izteikta trauksme var pielietot BZD (fenazepāms, diazepāms).
· Psihoterapija: KBT
9. SOMATOFORMO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Medikamentoza terapija: antidepresanti (SSAI – sertralīns, fluoksetīns), BZD (3 nedēļas, pēc tam pakāpeniski atceļ).
· Fizioprocedūras: hidroterapija, termoterapija.
· Psihoterapija: KBT, individuālā, grupu, psihodinamiskā (emociju fokusēta terapija)
· Psihoizglītošana, slimības izskaidrošana, uzvedības korekcija, fiziskas aktivitātes.
10. NEIRASTĒNIJAS, DEPERSONALIZĀCIJAS – DEREALIZĀCIJAS, DISOCIATĪVU TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Medikamentoza terapija: antidepresanti, benzodiazepīni, buspirons, beta blokatori.
· Psihoterapija: var pielietot hipnozi, BKT, individuālā, grupu.
· Fizioterapija: hidroterapija, termoterapija.
11. PERSONĪBAS TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA UN PROFILAKSE
Profilakse: sociālajā jomā – valsts sociālā politika, izglītība, audzināšana; profesionālajā jomā – personības īpatnību respekts, atbalsts profesijas apguvē, nodarbinātība remisijas fāzēs; psiholoģiskā jomā – nepieciešama, ja ir bieža skolu, kolektīvu maiņa, tuvu cilvēku, vecāku nāve, nokļūšana patversmēs vai bērnu namos.
Ārstēšana: psihoterapija – KBT, psihodinamiskā, psihoizglītošana. Medikamentoza – antidepresanti, garastāvokļa stabilizatori, antipsihotiska terapija.
12. ĒŠANAS TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA UN PROFILAKSE
· Anorexia nervosa – antidepresanti SSAI (fluoksetīns), tricikliskie antidepresanti (amitriptilīns), hlorpromazīns. Psihoterapija – ģimenes, kognitīvi – biheivoriālā, individuālā. Izglītošana par ēšanas režīmu, biblioterapija.
· Bulimia nervosa – farmakoterapija – antidepresanti SSAI (fluoksetīns 60 mg, aptuveni 1 gadu). Psihoterapija – kognitīvi – biheivoriālā, individuālā. Atbalsts grupu terapijā. Izglītošana par ēšanas režīmu, biblioterapija.
13. NEORGANISKU MIEGA TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA UN PROFILAKSE
· Bezmiegs bez organiska cēloņa – pirms miega – karsta vanna, izvairīties no trokšņiem – mūzikas, TV, izvairīties no spilgtas gaismas. Ārstēšanā var pielietot baldiriānus, BZD, mazās devās – antidepresanti (SSAI, TCA)
· Hipersomnija – ārstēšana var pielietot nootropos līdzekļus ar stimulējošu darbību, dabīgos stimulatorus.
· Miega nomoda ritma traucējumi – sinhronizēt miega nomoda periodus ar uzvedības terapija. Terapijā dienā – stimulatorus, naktī – BZD.
· Somnambulsims – miega padziļināšana ar BZD vai antidepresantiem.
· Nakts šausmas – miega padziļināšana ar BZD vai barbiturātiem.
· Nakts murgi – psihoterapija, psihoanalīze, antidepresanti, normotīmiķi – karbamazepīns, trankvilizatori.
14. ALKOHOLA DELĪRIJA KUPĒŠANA
Alkohola delīrijs būtībā ir akūta psihoze, līdz ar to terapija ir līdzīga: neiroleptiķi jeb antipsihotiskie līdzekļi (tipiskie – haloperidols, atipiskie – risperidons, olanzapīns), benzodiazepīni (klonazepāms, diazepāms). Noteikt jāveic dezintoksikācija jeb atindēšana.
15. ALKOHOLISMA ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Alkoholisms nav izārstējams, jebkurā laikā pacientam var būt saasinājums (arī pēc 10, 15 gadiem).
· Medikamentozi – sensibilizējoša th (izraisa riebumu pret alkoholu – disulfirāms, apomorfīns, hloramfenikos, tetraciklīns; esperāla implantācija – „ampulas iešūšana”); tieksmi mazinoša th (naltreksons – opioīdo receptoru antagonists, amitriptilīns, fevarīns, buspirons).
· Psihoterapija – suģestīva iedarbība („kodēšana”).
· Homeopātija, refleksoterapija, fitoterpija, elektrostimulācija.
16. NARKOMĀNIJU ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Narkomāniju ārstēšanas etapi:
· Dezintoksikācija (1 – 5 dienas)
· Motivācijas un psihofarmakoloģija (25 – 30 dienas) – slimnieka psiholoģiskā un emocionālā stabilizācija, korekcija.
· Psihosociālā rehabilitācija (11 mēneši) – pacienta sociālā adaptācija un izslēgšana no narkotiskās vides.
Opiātu atkarība (heroīns): akūti – i/v naloksons (specifisks, plaša spektra morfīna un citu narkotisko analgētisko līdzekļu antagonists; īslaicīga darbība); naltreksons (opioīdo receptoru antagonists); metadons (aizstājējth jeb balstterapija, heroīna nomaiņa ar mazāk bīstamo metadonu); abstinences th (karbamazepīns, klonazepāms, klonidīns, tramadols, haloperidols). Rehabilitācijas programma.
· Citiem narkomānijas veidiem specifiskas th nav.
17. ALKOHOLA ABSTINENCES KUPĒŠANA
Alkohola abstinence – pēc ilgstošas alkohola lietošanas. Kupēšana: dezintoksikācija (intravenozi kristaloīdi, 5% glikoze, tiamīns – B1 vitamīns); trauksmi un nemieru kupē ar BZD (diazepāms i/m); ja ir SAS, lieto furosemīdu (laziksu); miega traucējumiem – BZD (fenazepāms, klonazepāms, diazepāms), arī barbiturātus (fenobarbitāls).
18. SIMPTOMĀTISKO PSIHISKO TRAUCĒJUMU KUPĒŠANA
· Pamatslimības terapija
· Pārvešana psihiatriskajā nodaļā: ja traucējumi ir īslaicīgi, nav nepieciešama (bet ārstēšanā jāpiedalās arī psihiatram); ja ir akūta psihoze ar apziņas aptumšošanos ir ieteicama pacienta pārvešana (jāņem vērā pacienta somatiskais stāvoklis), uzraudzība. Ja pacienta somatiskais stāvoklis neļauj pārvest uz psihiatrisko nodaļu, viņu ir jāizolē no citiem pacientiem, 24 h uzraudzība. Ja pacientam ir ieilguši psihiskie traucējumi, ir indicēta pārvešana psihiatriskajā nodaļā.
· Medikamentoza th ir atkarīga no pacienta stāvokļa un simptomātikas: antidepresanti, neiroleptiķi, trankvilizatori.
· Paralēli pamatslimības un psihisko traucējumu th pacientam indicēta dezintoksikācija (vajadzības gadījumā) un organismu stiprinoša terapija.
19. PALĪDZĪBA ALCHEIMERA SLIMĪBAS GADĪJUMOS (TAJĀ SKAITĀ MEDIKAMENTOZĀ)
Medikamentozā th: acetilholīnēsterāzes inhibitori (kavē demences progresēšanu, uzlabojas uzmanības koncentrācija, atmiņa, domāšana):
· Donepezils – indikācijas: viegla un vidēji smaga Alcheimera demence. Blaknes: slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja, nogurums, miega traucējumi.
· Rivastigmīns – indikācijas: kā iepriekš + Alcheimera demences profilaksei. Blaknes: reibonis, galvassāpes, slikta dūša, diareja, astēnija, sāpes vēderā. Nedrīkst lietot: dekompensētiem sirds pacientiem, čūlas slimniekiem.
· Nicerogolīns – senilā Alcheimera tipa demence. Blaknes: reti, dispeptiski traucējumi.
Rehabilitācija līdzīga kā pie vaskulāras demences: uzvedības, emociju, kognitīvo funkciju uzturēšana. Psihocioterapija, speciālas datorprogrammas, KBT. Ar pacientu ir jādarbojas rehabilitologam, ergoterapeitam, fizioterapeitam utt. Noteikti nepieciešams radinieku atbalsts un aprūpe. Pie vieglas demences – testamenta uzrakstīšana.
20. ASINSVADU DEMENČU PROFILAKSE UN ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Profilakse: kā pie SAS – pareizs uzturs, pietiekama fiziska aktivitāte, nesmēķēt, ierobežot alkohola lietošanu utt.
Ārstēšanas pamatprincipi: vazotropie un nootropie līdzekļi (piracetāms 800 – 1200 mg; nootropils; pramistars 600 mg; fezams). Neiroprotektors – kavintons, 5 – 10 mg. Smadzeņu asinsrites uzlabošanai – stugerons, 25 – 50 mg, Tanakan (Ginko biloba ekstrakts) – 40 mg.
21. PSIHISKI SLIMO REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Psihisko slimo rehabilitācijā piedalās psihiatri, sociālie darbinieki, psihologi, fizioterapeiti, ergoterapeiti. Pamatprincipi:
· Pacienta līdzestība (bez aktīvas pacienta iesaistīšanas rehabilitācijai nebūs rezultātu)
· Rehabilitācijai jābūt daudzpusīgai (darbs – profesija, ģimene – ikdiena, psiholoģiskā palīdzība, kultūra)
· Rehabilitācijai jāpievieno arī medikamentoza terapija un psihoterapija
· Rehabilitācijai jābūt ar pakāpju struktūru (stacionārā – dažādi režīmi)
Rehabilitācijai ir 3 etapi:
1. Atjaunošana - personības tālāko defektu, hospitālisma prevencija, slimības skarto funkciju atjaunošana.
2. Readaptācija – psihosociālas ietekmes uz pacientu (darba terapija, psihoterapija, socializācija, izglītošana – ne tikai pacienta, bet arī viņa radinieku).
3. Iekļaušana – optimāla sadzīvošana ar apkārtni un apkārtējiem, palīdzība ikdienā un darbā, iekļaušanās sabiedrībā.
22. MEDICĪNISKĀ, SOCIĀLĀ UN DARBA REHABILITĀCIJA PSIHIATRIJĀ
· Darba rehabilitācija – ārstēšanas metode, kas pamatojas uz darba procesiem. Tas ļauj psihiski slimiem pacientiem samazināt vai kompensēt psihikas defektus, kas pastiprinās bezdarbības gadījumā. Darba terapijas pielietošanas optimālais laiks ir, kad akūts stāvoklis ir kupēts, slimības simptomi mazinās. Terapija var palīdzēt pacientam atgriezties iepriekšējā profesijā vai apgūt jaunu. Sākotnēji ir individuālas nodarbības ar pacientu, tālāk darbs kolektīvā. Labu rezultātu gadījumā iespējams darbs slimnīcas darbnīcās, ambulatori.
· Sociālā rehabilitācija – notiek kā ambulatori, tā stacionārā. Pamatā: atjaunot psihiski slima pacienta fizisko un mentālo veselību līdz darba spēju līmeņa sasniegšanai, kādu interešu attīstībai, mērķtiecīgai brīvā laika pavadīšanai. Atjauno pozitīvu attieksmi pret ģimeni, novērst pašizolāciju, maina attieksmi pret sabiedrību, apkārtni. Ar pacientu nodarbojas individuāli un grupās.
· Medicīniskā rehabilitācija – funkciju atjaunošana un sekundāra profilakse (piemēram, psihoizglītošana).
23. NEIROLEPTISKO (ANTIPSIHOTISKO) PREPARĀTU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Neiroleptiķi – preparāti, kas izraisa neirolepsijas stāvokli: psihomotors kavējums, emocionāls līdzsvars un afektīva vienaldzība. Trankvilizējoša un antipsihotiska darbība. Preparātiem ir antipsihotiska darbība, jo tie nomāc dopamīnerģiskos un adrenerģiskos procesus, dopamīna receptoru antagonisti. Neiroleptiķi samazina motoro aktivitāti, muskuļu tonusu, nomāc vemšanas centru, veicina hipotermiju, pastiprina pretsāpju, narkozes, miega un citu līdzekļu darbību. Ir divu veidu: tipiskie un atipiskie.
· Tipiskie – haloperidols, hlorpromazīns (aminazīns), sulpirīds, fluanksols, hlorprotiksēns (truksāls). Augsta afinitāte pret dopamīna 2 receptoriem, piemēroti pozitīvo simptomu ārstēšanā. Izteiktākas blaknes.
· Atipiskie – klozapīns, risperidons, olanzipīns, quetiapin.
24. JAUNĀKĀS PAAUDZES NEIROLEPTISKO (ANTIPSIHOTISKO) PREPARĀTU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
Pieder atipiskie neiroleptiķi – klozapīns, risperidons, olanzipīns, quetiapin. Antipsihotiska darbība pamatojas uz dopamīna 2 un serotonīna 5 HT2 blokādi (šo receptoru antagonisti). Tā kā preparāti ir ar selektīvāku darbību, tiem ir mazāk blakņu, mazāk ekstrapiramidālās traucējumu. Uzliesmojuma akūtā periodā – nodrošina produktīvās psihopatoloģiskās simptomātikas korekciju; nodrošina afektīvo, kognitīvo, daļēji negatīvo simptomu korekciju. Balstterapijas laikā – nodrošina recidīvu profilaksi; koriģē reziduālos simptomus; mazina neirodeģeneratīvās izmaiņas.
25. NEIROLEPTISKO PREPARĀTU EKSTRAPIRAMIDĀLAS BLAKNES
Traucējumi
Pazīmes
Traucējumu parādīšanās laiks
Akūtas distonijas (agrīnas hiperkinēzes) --> Mēles, sejas, kakla un muguras muskuļu spazmas (atsevišķas kontrakcijas) --> Pirmās 5 dienas
Parkinsonisms (parkinsonoīds) --> Stīva, stūraina, neveikla gaita, maskveida seja, trīce (tremors) --> Pirmā mēneša laikā, var saglabāties ilgstoši
Akatīzija jeb katizofobija (nespēja ilgstoši sēdēt) --> Motorisks nemiers, nepatīkama trauksmes sajūta, vajadzība nepārtraukti kustēties. --> Pirmo divu mēnešu laikā, var saglabāties ilgstoši.
Diskinēzes (vēlīnas hiperkinēzes) jeb tardīvās diskinēzijas --> Automātiskas mutes čāpstināšanas, kā arī žokļu un lūpu košļāšanas kustības. --> Vairāku mēnešu laikā.
26. PROLONGĒTAS DARBĪBAS NEIROLEPTISKIE PREPARĀTI
Flufenazīna dekanoāts, flupentiksola dekanoāts, haloperidola dekanoāts, Risolept Consta, Cisordinol depot. Priekšrocības: kontrolēta terapija, stabila neiroleptiķu koncentrācija asinīs, mazākas izmaksas, labāka neiroleptiķu panesamība pacientiem ar GI traucējumiem, nenovēro atcelšanas sindromu, pacientam ērtāk, jo injekcijas ir jāatkārto ik pēc 10 – 14 – 21 dienas. Trūkumi: medikamenti nav kompensējamie, ierobežots medikamentu spektrs.
27. ĻAUNDABĪGAIS NEIROLEPTISKAIS SINDROMS
Smagākā blakne pie neiroleptiķu lietošanas. Raksturīga tetrāde:
1. hipertermija – temperatūra virs 400C
2. paaugstināts muskuļu tonuss
3. veģetatīvi traucējumi – pastiprināta sviedru izdale, TA svārstības, tahipnoja
4. apziņas traucējumi – nav kontakta ar apkārtni, var būt komatozs stāvoklis, katatonijas simptomātika
28. HALOPERIDOLA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, butiferona atvasinājums, reizes deva 1 – 10 mg. Darbība: bloķē postsinaptiskos dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās. Indikācijas: akūts psihomotors uzbudinājums (katatons, murgains, halucinators), epileptiforms uzbudinājums, akūtas simptomātiskas psihozes, alkohola delīrijs, verbālā halucinoze, asinsvadu psihozes. Blaknes: bieži ekstrapiramidālie traucējumi, sevišķi parkinsonisma simptomi, paaugstināta ādas reakcija uz sauli, alerģiskas reakcijas, ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, SAS – ortostatiska hipotensija, aritmijas u.c. Piesardzība: pacientam jāizvairās no NSPL lietošanas, kā arī jāizvairās no karstas vannas, pirts (pārkaršanas risks); jāatceļ pakāpeniski; kad ir sasniegts terapeitiskais efekts jāpāriet uz tablešu formu.
29. AMINAZĪNA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, fenotiazīna atvasinājums, reizes deva 0,025 – 0,1 g. Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās. Antipsihotiska, sedatīva, pretvemšanas, vazodilatējoša darbība. Indikācijas: šizofrēnija (pozitīva simptomātika), BAT, hroniska psihoze, alkohola psihoze, pretsāpju līdzekļu darbības pastiprināšanai. Blaknes: ekstrapiramidāli traucējumi, alerģiskas reakcijas, fotosensibilizācija, kairinošs – injekcijas vietā tromboflebīts, p/o rada dispeptiskus traucējumus, izteikts hipotensīvs efekts. Piesardzība: jāseko TA ievadīšanas laikā; jāizvairās no saules; kategoriski aizliegts lietot etilspirtu; jāizvairās no medikamenta nokļūšanas uz ādas, gļotādas.
30. HLORPROTIKSĒNA (TRUKSĀLS) INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, tioksantēna atvasinājums, 0,025 – 0,05 g . Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās. Antipsihotiska, antidepresīva, pretvemšanas, hipotermiska, antihistamīna darbība. Indikācijas: psihozes un psihoneirotiski stāvokļi, kurus pavada bailes, nemiers, psihomotors uzbudinājums, pie alkohola un narkotiku abstinences, mazās devās – miega traucējumi, neirozes, depresija. Blaknes: tādas pašas kā aminazīnam. Nav tik izteiktas vēlīnas diskinēzijas. Piesardzība: viltus pozitīvi rezultāti grūtniecības noteikšanā un hiperbilirubinūrijas gadījumā; jo lielāka deva, jo lielāki EPT traucējumi.
31. FLUANKSOLA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, tioksantēna atvasinājums, mazās devas 0,5 – 2 mg, lielās devas 4 – 10 mg. Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās – antipsihotiska darbība. Antidepresīva, sedatīva, anksiolītiska, pretvemšanas iedarbība. Indikācijas: akūtas un hroniskas psihozes (īpaši ar halucinācijām, murgiem), šizofrēnija, trauksme, ar stresu saistīti traucējumi, neirozes, psihosomatiski traucējumi, astenodepresīvais sindroms, alkohola abstinence. Blaknes: tādas pašas kā aminazīnam. Dismenoreja, galaktoreja, ginekomastija. Radzenes apduļķošanās, akomodācijas parēze. Piesardzība: akūtā situācijā jādod pietiekami lielas devas, pretējā gadījumā simptomātika var saasināties. Pie EPT devu jāsamazina vai jāatceļ medikaments.
32. SULPIRĪDA INDIKĀCIJAS DRBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, benzamīds, 0,1 – 0,2 g. Darbība: antipsihotiska darbība - bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās, antidepresīva, pretvemšanas darbība. Indikācijas: akūtas un hroniskas psihozes, t.sk. šizofrēnija, posttraumatiska encefalopātija, depresija, uzvedības traucējumi bērniem. Blaknes: ginekomastija, amenoreja, libido samazināšanās, ķermeņa masas palielināšanās. EPT. Hipertermija, Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms. Piesardzība: pirms medikamenta nozīmēšanas, jāveic izmeklējumi, lai izslēgtu epilepsiju (preparāts samazina krampju aktivitātes slieksni), pastiprina hipotensīvo līdzekļu darbību.
33. KLOZAPĪNA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 12,5 – 200 mg. Darbība: antispihotiska darbība (bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās, bloķē serotonīna 5 HT2), pretvemšanas, sedatīva darbība (adrenoreceptoru blokāde retikulārajā formācijā). Neizsauc EPT, neietekmē prolaktīna koncentrāciju asinīs, nav kataleptogēnas ietekmes, neietekmē intelektuālās spējas. Indikācijas: šizofrēnija, emociju un uzvedības traucējumi, miega traucējumi, psihoze pie parkinsonisma. Blaknes: galvas reiboņi, miegainība, ažitācija, bezmiegs, ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, svara pieaugums, hipertermija, nestabils TA, granulocitopēnija, agranulocitoze, hipersalivācija, potences samazināšanās. Piesardzība: ja attīstās granulocitopēnija, preparāta lietošana jāpārtrauc; ja attīstās arteriālā hipotensija th var pielietot angiotenzīnu un norepinefrīnu; nedrīkst lietot etanolu.
34. RISPERIDONA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 2 – 6 mg. Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus un serotonīna 5 HT2. Antipsihotiska darbība. Indikācijas: šizofrēnija un citi psihotiski stāvokļi ar pozitīvu vai negatīvu simptomātiku. Šizofrēnijas pacientiem uzturošā terapijā. Bērnu autisms. Blaknes: reti novēro EPT. Galvassāpes, reiboņi, bezmiegs, bērniem un pusaudžiem – svara pieaugums. Hiperglikēmija, hiperprolaktinēmija. Piesardzība: pacientiem jāievēro diēta, sakarā ar risku adipozitātei; ja pacientam ir SAS, tad deva ir jāpalielina pakāpeniski; ja pirms risperidona lietota cita th, tā pakāpeniski jāatceļ un tikai tad jāuzsāk th ar risperidonu.
35. OLANZAPĪNA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 5 – 20 mg. Darbība: ļoti izteikta antipsihotiska un sedatīva darbība, th sākuma hipnotiska darbība. Indikācijas: šizoafektīvas psihoze, šizofrēnijas akūts uzliesmojums, pie BAT (maniakāla epizode). Uzturošā th un preventīvā th šizofrēnijas un BAT pacientiem. Blaknes: ļoti reti EPT. Masas pieagums jauniem cilvēkiem. Hiperprolaktinēmija. Miegainība, galvas reiboņi. Nav ieteicams, ja pacients ir CD riska grupā. Piesardzība: veciem cilvēkiem, nesmēķētājiem, sievietēm un pacientiem ar aknu mazspēju deva sākotnēji ir mazākā iespējamā.
36. QUATIAPINE INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 50 – 400 mg. Darbība: antipsihotiska, sedatīva, antimaniakāla darbība. Indikācijas: BAT (maniakāla epizode), šizoafektīva stāvokļa uzliesmojums, bērnu un pusaudžu OKT, uzturošā th. Blaknes: ortostatiska hipotensija (veciem cilvēkiem), galvas reiboņi, miorelaksācija, reti EPT un metabolie traucējumi. Piesardzība: jāizvairās no automašīnas vadīšanas un darba, kas saistīts ar pastiprinātu koncentrēšanos.
37. ANTIPARKINSONISMA LĪDZEKĻU („KOREKTORU”) LIETOŠANA ANTIPSIHOTISKĀS TH LAIKĀ
EPT veids
Ārstēšana
Akūtas distonijas (1 – 5 dienām) --> Antiparkinsonisma līdzekļi profilaktiski vai i/v, trankvilizatori i/v, i/m.
Parkinsonisms (5 – 30 dienām) --> Antiparkinsonisma līdzekļi; samazināt neiroleptiķu devu; izvēlēties atipisko neiroleptiķi.
Akatīzija (5 – 60 dienām) --> Kā iepriekš, pievienojot trankvilizatorus.
Vēlīnas diskinēzijas (mēneši - gadi) --> Problemātika, atipiskie neiroleptiķi.
Th lieto: antiholīnerģiskos preparātus – ciklodols; trankvilizatori – diazepāms; β blokatori.
38. PRETTRAUKSMES LĪDZEKĻU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
Galvenokārt benzodiazepīnu grupas preparāti, kam piemīt: sedatīva, trankvilizējoša, antiparoksismāla, hipnotiska (miega līdzekļi), veģetatīvos traucējumus stabilizējoša darbība.
Ir divas grupas:
1. BZD, kas atslābina skeleta muskulatūru, darbojas pret krampjiem un izraisa miegu (centrālie)
2. BZD, kas maz ietekmē skeleta muskulatūru, nedarbojas pret krampjiem un neizraisa miegu (dienas trankvilizatori)
Indikācijas: neirotiskas reakcijas, klasiskās neirozes, somatoformie traucējumi, posttraumatiska stresa reakcijas, psihosomatiskas slimības, epileptiskas krampju lēkmes kupēšanai, neirotiski un psihotiski traucējumi bērniem un gados veciem cilvēkiem.
Blaknes: palēnina psihomotorās reakcijas, ilgstoši lietojot, pasliktina atmiņu, iespējama BZD atkarība.
Pieder: dienas trankvilizatori ar viegli nomierinošu darbību (bromazepāms, alprazolāms); sedatīvie līdzekļi ar antiparoksismālu un veģetatīvos traucējumus stabilizējošu darbību (diazepāms, lorazepāms, klonazepāms); miega līdzekļi (nitrazepāms, zopiklons, fenobarbitāls, zolpidēms).
39. BENZODIAZEPĪNU (TRANKVILIZATORU) TERAPIJAS PAMATPRINCIPI
· Nedrīkst lietot psihožu gadījumos, jo tie ir maz efektīvi šādās situācijās
· Nedrīkst lietot ar alkoholu, jo tas potencē darbību
· Atkarībā no indikācijām un pacienta profesijas, jāpielieto vai nu centrālie, vai dienas trankvilizatori.
· BZD nedrīkst lietot grūtniecei 4 dienas pirms dzemdībām, var attīstīties „ļenganā bērna sindroms”.
· Blakusparādību dēļ un atkarības attīstības riska dēļ BZD jālieto ne vairāk kā 2 – 4 nedēļas.
· BZD atcelšanu jāveic 1 – 2 mēnešu, paralēli veicot aizvietošanas th, piemēram, psihoterapiju; nomainot īslaicīgas darbības BZD ar ilgstošākas darbības u.c.
· Ilgstoša BZD th var pielietot: veciem pacientiem; ja pacientam nelielas BZD devas reducē slimības simptomātiku; pacientiem ar hroniskām neiroloģiskām, somatiskām slimībām; pacientiem, kuriem nelielas vai nepastāvīgas BZD devas nedod uzlabojumu.
40. PIESARDZĪBA BENZODIAZEPĪNU TERAPIJAS LAIKĀ
· nedrīkst ordinēt grūtniecēm, zīdīšanas periodā
· nedrīkst ordinēt personām, kam darbs saistīts ar paaugstinātu koncentrēšanos, transporta līdzekļu vadītājiem
· nedrīkst ordinēt personām, par kurām ir informācija, ka varētu būt atkarības slimība
· ilgstoša lietošana var izraisīt atmiņas pavājināšanos
· izraksta 3 – 4 nedēļu kursam
41. ANTIDEPRASANTU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS, KLASES
Zāļu līdzekļi, ko lieto dažādu depresiju un depresīvu stāvokļu ārstēšanā. Izšķir 4 paaudzes:
· I paaudze – tricikliskie antidepresanti (amitriptilīns, imipramīns, nortriptilīns) – traucē noradrenalīna un serotonīna atpakaļsaistīšanos CNS adrenereģiskajās un serotonīnerģiskajās sinapsēs bez enzīma MAO (monoamīnoksidāzes) inhibēšanas. Pie pirmās paaudzes pieder arī MAO inhibitori (Latvijā nav pieejami – fenelzīns, moklobemīds).
· II paaudze – SSAI: selektīvie serotonīna atpakaļsaites inhibitori (fluoksetīns , sertralīns, paroksetīns, citaloprams) – bloķē presinaptiskajos neironos serotonīna atpakaļsaistīšanās sūkņus à endogēnās serotonīna molekulas uzkrājas sinapsē à uzlabojas impulsu pārvade, mazinās depresīvā simptomātika.
· III paaudze – duālas iedarbības antidepresanti: serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (venlafaksīns, duloksetīns, milnaciprāns); dopamīna un norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (bupropions); selektīvi noradrenalīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (reboksetīns); α2 receptoru antagonists, histamīna antagonists, serotonīna antagonists (mirtazapīns).
· IV paaudze – melatonīna receptoru antagonists (agomelatīns).
42. TRICIKLISKO ANTIDEPRESANTU INDIKĀCIJAS UN DARBĪBA
Ir 2 veidu tricikliskie antidepresanti:
1. tricikliskie stimulējošie – imipramīns – lielās endogēnās depresijas, subdepresijas, hroniskas endogenas depresijas.
2. tricikliskie sedatīvie – amitriptilīns, nortriptilīns – antidepresīva un sedatīva darbība, dažiem arī prettrauksmes iedarbība. Lieto: endogēnas depresijas, depresijas ar trauksmi, maskētas depresijas, somatogēnas depresijas, posttraumatiskas reakcijas uz stresu, neirotiskie traucējumi ar trauksmi un depresiju, depresijas ar fobijām, OKT, somatogēnas depresijas.
43. TRICIKLISKO ANTIDEPRESANTU BLAKNES
Tricikliskie stimulējošie – glaukoma, urīna retence, redzes traucējumi, tahikardija, ekstrasistolija.
Tricikliskie sedatīvie – glaukomas krīze, urīna retence, redzes traucējumi, paaugstināts TA, ekstrasistolija, sausums mutē, apjukums, delīrijs, izteikta miegainība, nogurums.
44. AMITRIPTILĪNS, NORTRIPTILĪNS (TRIPTIZOLS)
· Amitriptilīns – antidepresīva, sedatīva darbība. Tabl. 10 mg, 25mg. Indikācijas un blaknes skat. 42. jaut.
· Nortriptilīns – tricikliskais sedatīvais. Tabl. 0,025g. Indikācijas: depresija, trauksme, nemiers, organiski depresīvi traucējumi, kairināto zarnu sindroms ar caurejas prevalēšanu. Blaknes mazāk izteiktas kā amitriptilīnam.
45. ANAFRANĪLS
Sedatīvs tricikliskais antidepresants. Diennakts deva līdz 250mg. Indikācijas: lielās endogēnās depresijas, hroniskas depresijas, depresijas ar fobijām, depresijas ar veģetatīviem traucējumiem un paniku, depresijas ar somatofobiju, OKT. Blaknes: lietojot lielās devās kā amitriptilīnam. Piesardzība: pazemina krampju aktivitātes slieksni (jābūt uzmanīgiem ar epilepsijas pacientiem).
46. SELEKTĪVO SEROTONĪNA ATPAKAĻSAITES INHIBITORU INDIKĀCIJAS UN DARBĪBA
Darbība: selektīvie serotonīna atpakaļsaites inhibitori (fluoksetīns, sertralīns, paroksetīns, citaloprams) – bloķē presinaptiskajos neironos serotonīna atpakaļsaistīšanās sūkņus à endogēnās serotonīna molekulas uzkrājas sinapsē à uzlabojas impulsu pārvade, mazinās depresīvā simptomātika. Indikācijas: BAT (depresijas periodā), OKT, depresija ar miegainību, trauksmi, uzbudinājumu, trauksmes neirozes, neirotiskas depresijas, depresijas bērnu un pusaudžu profilaksē, trihotillomānija (pusaudžiem), premenstruāla depresija.
47. SEROTONĪNAKTĪVO ANTIDEPRESANTU BLAKNES
Miegainība, fizisks nogurums, reiboņi, galvassāpes, uzbudinājums, miega traucējumi, dispeptiskas sūdzības. Jāievēro piesardzība, lietojot kopā ar neiroleptiķiem, pagarina kofeīna, opiātu iedarbību.
48. JAUNĀKĀS PAAUDZES ANTIDEPRESANTU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS (VENLAFAKSĪNS, MIRTAZAPĪNS, COAXIL, WELLBUTRIN) DARBĪBA UN BLAKNES
Venlafaksīns – duālas iedarbības antidepresants, serotonīna – norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitori: SNAI. Indikācijas: depresija, ar trauksmi saistīta depresija, trauksme, sociālās fobijas, panika. Blaknes: th sākumā pie lielas devas – libido samazināšanās, slikta dūša, galvas reiboņi.
Mirtazapīns – NASSA, histamīna receptoru antagonists, α2 receptoru antagonists, serotonīna receptoru blokators. Indikācijas: organiskas un simptomātikas depresijas ar trauksmi, neirozes ar trauksmi, šizofrēnijas remisijas ar trauksmi. Blaknes: jaunām pacientēm – svara pieaugums, miegainība, miorelaksācija, sausa mute.
Coaxil – indikācijas: depresija ar trauksmi, organiskās, somatogēnās depresijas, alkohola depresija, depresija somātiskajiem pacientiem. Blaknes: reti, nav seksuālās disfunkcijas.
Wellbutrin – darbība: dopamīna un norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori. Indikācijas: depresijas ar adinamiju, atkarību. UDHS pieaugušajiem. Atkarības slimnieku abstinences trauksme. Blaknes: individuāli izraisa ažitāciju, sausa mute, aizcietējumi, neizraisa seksuālo disfunkciju.
49. NORMOTĪMIĶI/GARASTĀVOKĻA STABILIZATORI
Zāļu līdzekļi, kas normalizē patoloģisku izmainītu garastāvokli. Preparātus pielieto maniakālās epizodes un maniakāli murgainu uzliesmojumu gadījumos, kā arī profilaktiski – tie spēj novērst nākamā afektīvā vai šizoafektīvā uzliesmojuma recidīvu. Profilaktiskai lietošanai jābūt ilgstošai. Pieder litija sāļi un daži antikonvulsanti.
· Litija karbonāts, oksibutirāts – indikācijas: maniakālā epizode, profilaktiski. Blaknes: vājums, tremors, līdzsvara traucējumi, lielas slāpes, EKG – vadīšanas traucējumi. Iespējama saindēšanās. Piesardzība: regulāri jāpārbauda litija līmenis asinīs. Nedrīkst lietot, ja sirds slimības (piemēram, miokardīts), pielonefrīts, glomerulonefrīts.
· Karbamazepīns – antikonvulsants. Indikācijas: kā papildus medikaments maniakālo stāvokļu th, profilaktiski. Blaknes: dedzināšana pakrūtē, slikta dūša, ēstgribas izmaiņas, reiboņi. Piesardzība: regulāri jāpārbauda aknu, nieru funkcionālo stāvokli, leikocītu skaitu.
Normotīmiķu īpašības piemīt arī atipiskajiem neiroleptiķiem.
Jaunākais normotīmiķis – lamotrigīns (BAT depresīvās fāzes stabilizators).
50. DEINSTITUCIONALIZĀCIJA
Psihiatriskās palīdzības sniegšanas reforma. Reformas mērķis ir mazināt pacientu atrašanās laiku psihiatriskajā stacionārā, lai izvairītos no šo pacientu norobežošanās no sabiedrības, tiesību ierobežojumiem, diskriminācijas. Reformas ietvaros notiek pakāpeniska valsts psihiatrisko stacionāru slēgšana, vietu skaita samazināšana, decentralizētu centru celšana, pacientu integrēšana sabiedrībā, ārstēšana kopēja profila slimnīcās, īslaicīga pacientu atrašanās stacionārā, optimāla pacientu – ārstu daudzuma attiecība u.c.
51. NEATLIEKAMA STACIONĒŠANA PSIHIATRISKAJĀ SLIMNĪCĀ
Neatliekama stacionēšana psihiatriskajā slimnīcā tiek veikta pret pacienta gribu:
1. ja cilvēks ir draudējis/draud vai centies/cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai izturējies/izturas varmācīgi pret citām personām, un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskas veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam/citai personai.
2. ja cilvēks ir izrādījis/izrāda nespēju rūpēties par sevi/savā aizbildniecībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskas veselības traucējumi.
Galējais lēmums par cilvēka ievietošanu stacionārā pret paša gribu tiek izlemts psihiatru konsīlijā (vismaz 3 cilvēki) 72 h laikā. Par to tiek informēta tiesa, prokuratūra un zvērināts advokāts. Tiesas sēde notiek 72 h laikā, kur parasti nosaka uzturēšanos stacionārā 2 mēnešu laikā (iespējams arī mazāk). Var būt atkārtota tiesa.
52. NEPIESKAITĀMĪBA
Terminu nepieskaitāmība pielieto tiesu psihiatrijā – pēta psihiskos traucējumus kāda juridiska procesa ietvaros. Ja ir noticis kāds likumpārkāpums (piemēram, slepkavība) un ja ir aizdomas par psihiskiem traucējumiem noziedzniekam à tiesa nosaka psihiatrisko ekspertīzi. Ekspertīzi veic psihiatri, bet galējo lēmumu par to, vai noziedznieks ir pieskaitāms/nepieskaitām/ierobežoti pieskaitāms, nosaka tiesa.
53. RĪCĪBAS NESPĒJA
Terminu rīcības nespēja tiesu psihiatrijā izmanto pie civiltiesībām, mantojuma, vecāku tiesību jautājumiem u.c.
1. Psihofarmakoloģija – antipsihotiska th (akūtas psihotiskas epizodes kupēšana, uzturošā th): tipiskie/atipiskie neiroleptiķi. Papildus: antidepresanti, BZD, garastāvokļa stabilizatori.
2. Psihoterapija – individuālais atbalsts, KBT (kognitīvi – biheivoriālā th), izglītības programmas, prasmju un iemaņu nostiprināšana, ergoterapija.
3. Sociālā palīdzība – ģimenes atbalsts, rehabilitācijas programmas, destigmatizācija.
Šizofrēnijas ārstēšanā piedalās psihiatrs, sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits, fizioterapeits.
2. ŠIZOFRĒNIJAS SLIMNIEKU REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Pamatprincipi: pacienta socializācija (autisma dēļ pacienti zaudē spēju kontaktēt ar apkārtējiem); palīdz atgūt ikdienas iemaņas (sadzīves aktivitātes); atgriezt cilvēku sabiedrībā; iemācīt rūpēties par ārējo izskatu; fizkultūra; mūzikas terapija (piemēram, apātijas gadījumā); relaksācijas treniņš; autotrenings; psihoizglītošana (nodarbības ar slimniekiem, arī pacienta radiniekiem, slimības izskaidrošana).
3. REKURRENTI DEPRESĪVO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS FĀZES UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
1. Akūtajā periodā – līdz depresīvo traucējumu izzušanai 6 – 12 nedēļas jālieto antidepresanti.
2. Uzturošā terapija – līdz prognozējamām depresīvās fāzes beigām (unipolāra depresija – 5 – 9 mēneši, bipolāra depresija – 2 – 4 mēneši)
3. Profilaktiska terapija – ilgums vismaz 1 gadu, ja anamnēzē vairāk kā 2 depresijas epizodes – ilgums 2 – 5 gadi.
Rehabilitācija: psihoizglītošana; socializācija; rūpes par ārējo izskatu; ikdienas aktivitāšu atjaunošana.
4. REAKTĪVO (PSIHOGĒNO) DEPRESIJU ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Reaktīva depresija ir kāda psihi traumējoša faktora izraisīta. Ārstēšana: jākupē akūto stāvokli (sedatīvi līdzekļi, trankvilizatori nav vēlami, ja ir bijuši suicīda mēģinājumi); psihoterapija. Ja reaktīva depresija ir smaga, var pielietot antidepresantu monoterapiju.
5. BIPOLĀRI AFEKTĪVO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Medikamentoza terapija: pastāvīgi jālieto garastāvokļa stabilizatori (piemēram, antikonvulsīvie līdzekļi – karbamazepīns, litija sāļi, lamotrigīns). Depresīvā afekta laikā jālieto antidepresanti (piemēram, tricikliskie – amitriptilīns, vai SSAI - sertralīns). Maniakālā afekta laikā jālieto neiroleptiķi (piemēram, tipiskie – haloperidols, atipiskie - risperidons). Klāt var lietot arī BZD (piemēram, bromazepāms).
Rehabilitācijas pamatprincipi: psihoizglītošana; pacienta socializācija un ikdienas iemaņu atgūšana; fizkultūra; relaksācijas treniņš; mūzikas th; mākslas th.
6. TRAUKSMAINI FOBISKO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Fobiskie traucējumi parasti netiek ārstēti, jo ir iespējams izvairīties no izraisītājfaktoriem. Sociālo fobiju gadījumā var pielietot psihoterapiju (uzvedības terapiju – darbs ar trauksmi radošām domām, sociālo iemaņu izstrādāšana, socializācija). Smagos gadījumos pielieto medikamentozu terapiju – antidepresanti (SSAI – sertralīns, fluoksetīns), beta blokatori veģetatīvo simptomu mazināšanai.
7. AR STRESU SAISTĪTU TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Posttraumatiskā stresa sindroms: pirmās dienas – jāierosina runāt, turpmākās 2 nedēļas jārada drošības sajūta (tuvinieku atbalsts, psihoterapija). Ja vairāk kā 4 naktis ir miega traucējumi, bezmiegs, var pielietot sedatīvus līdzekļus, bet jāizvairās no BZD. Ja traucējumi turpinās vairāk kā 3 nedēļas un nav uzlabošanās, konsultācija pie psihiatra, jālieto medikamentoza terapija (SSAI – sertralīns, fluoksetīns, vismaz 12 nedēļas).
· Akūta stresa situācija: tuvinieku atbalsts, psihoterapija (IPT, KBT).
8. OBSESĪVI KOMPULSĪVO TRAUCĒJUM ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Medikamentoza ārstēšana: antidepresanti (SSAI – sertralīns, fluoksetīns; TCA - klomipramīns). Ja ir izteikta trauksme var pielietot BZD (fenazepāms, diazepāms).
· Psihoterapija: KBT
9. SOMATOFORMO TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Medikamentoza terapija: antidepresanti (SSAI – sertralīns, fluoksetīns), BZD (3 nedēļas, pēc tam pakāpeniski atceļ).
· Fizioprocedūras: hidroterapija, termoterapija.
· Psihoterapija: KBT, individuālā, grupu, psihodinamiskā (emociju fokusēta terapija)
· Psihoizglītošana, slimības izskaidrošana, uzvedības korekcija, fiziskas aktivitātes.
10. NEIRASTĒNIJAS, DEPERSONALIZĀCIJAS – DEREALIZĀCIJAS, DISOCIATĪVU TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANAS UN REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
· Medikamentoza terapija: antidepresanti, benzodiazepīni, buspirons, beta blokatori.
· Psihoterapija: var pielietot hipnozi, BKT, individuālā, grupu.
· Fizioterapija: hidroterapija, termoterapija.
11. PERSONĪBAS TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA UN PROFILAKSE
Profilakse: sociālajā jomā – valsts sociālā politika, izglītība, audzināšana; profesionālajā jomā – personības īpatnību respekts, atbalsts profesijas apguvē, nodarbinātība remisijas fāzēs; psiholoģiskā jomā – nepieciešama, ja ir bieža skolu, kolektīvu maiņa, tuvu cilvēku, vecāku nāve, nokļūšana patversmēs vai bērnu namos.
Ārstēšana: psihoterapija – KBT, psihodinamiskā, psihoizglītošana. Medikamentoza – antidepresanti, garastāvokļa stabilizatori, antipsihotiska terapija.
12. ĒŠANAS TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA UN PROFILAKSE
· Anorexia nervosa – antidepresanti SSAI (fluoksetīns), tricikliskie antidepresanti (amitriptilīns), hlorpromazīns. Psihoterapija – ģimenes, kognitīvi – biheivoriālā, individuālā. Izglītošana par ēšanas režīmu, biblioterapija.
· Bulimia nervosa – farmakoterapija – antidepresanti SSAI (fluoksetīns 60 mg, aptuveni 1 gadu). Psihoterapija – kognitīvi – biheivoriālā, individuālā. Atbalsts grupu terapijā. Izglītošana par ēšanas režīmu, biblioterapija.
13. NEORGANISKU MIEGA TRAUCĒJUMU ĀRSTĒŠANA UN PROFILAKSE
· Bezmiegs bez organiska cēloņa – pirms miega – karsta vanna, izvairīties no trokšņiem – mūzikas, TV, izvairīties no spilgtas gaismas. Ārstēšanā var pielietot baldiriānus, BZD, mazās devās – antidepresanti (SSAI, TCA)
· Hipersomnija – ārstēšana var pielietot nootropos līdzekļus ar stimulējošu darbību, dabīgos stimulatorus.
· Miega nomoda ritma traucējumi – sinhronizēt miega nomoda periodus ar uzvedības terapija. Terapijā dienā – stimulatorus, naktī – BZD.
· Somnambulsims – miega padziļināšana ar BZD vai antidepresantiem.
· Nakts šausmas – miega padziļināšana ar BZD vai barbiturātiem.
· Nakts murgi – psihoterapija, psihoanalīze, antidepresanti, normotīmiķi – karbamazepīns, trankvilizatori.
14. ALKOHOLA DELĪRIJA KUPĒŠANA
Alkohola delīrijs būtībā ir akūta psihoze, līdz ar to terapija ir līdzīga: neiroleptiķi jeb antipsihotiskie līdzekļi (tipiskie – haloperidols, atipiskie – risperidons, olanzapīns), benzodiazepīni (klonazepāms, diazepāms). Noteikt jāveic dezintoksikācija jeb atindēšana.
15. ALKOHOLISMA ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Alkoholisms nav izārstējams, jebkurā laikā pacientam var būt saasinājums (arī pēc 10, 15 gadiem).
· Medikamentozi – sensibilizējoša th (izraisa riebumu pret alkoholu – disulfirāms, apomorfīns, hloramfenikos, tetraciklīns; esperāla implantācija – „ampulas iešūšana”); tieksmi mazinoša th (naltreksons – opioīdo receptoru antagonists, amitriptilīns, fevarīns, buspirons).
· Psihoterapija – suģestīva iedarbība („kodēšana”).
· Homeopātija, refleksoterapija, fitoterpija, elektrostimulācija.
16. NARKOMĀNIJU ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Narkomāniju ārstēšanas etapi:
· Dezintoksikācija (1 – 5 dienas)
· Motivācijas un psihofarmakoloģija (25 – 30 dienas) – slimnieka psiholoģiskā un emocionālā stabilizācija, korekcija.
· Psihosociālā rehabilitācija (11 mēneši) – pacienta sociālā adaptācija un izslēgšana no narkotiskās vides.
Opiātu atkarība (heroīns): akūti – i/v naloksons (specifisks, plaša spektra morfīna un citu narkotisko analgētisko līdzekļu antagonists; īslaicīga darbība); naltreksons (opioīdo receptoru antagonists); metadons (aizstājējth jeb balstterapija, heroīna nomaiņa ar mazāk bīstamo metadonu); abstinences th (karbamazepīns, klonazepāms, klonidīns, tramadols, haloperidols). Rehabilitācijas programma.
· Citiem narkomānijas veidiem specifiskas th nav.
17. ALKOHOLA ABSTINENCES KUPĒŠANA
Alkohola abstinence – pēc ilgstošas alkohola lietošanas. Kupēšana: dezintoksikācija (intravenozi kristaloīdi, 5% glikoze, tiamīns – B1 vitamīns); trauksmi un nemieru kupē ar BZD (diazepāms i/m); ja ir SAS, lieto furosemīdu (laziksu); miega traucējumiem – BZD (fenazepāms, klonazepāms, diazepāms), arī barbiturātus (fenobarbitāls).
18. SIMPTOMĀTISKO PSIHISKO TRAUCĒJUMU KUPĒŠANA
· Pamatslimības terapija
· Pārvešana psihiatriskajā nodaļā: ja traucējumi ir īslaicīgi, nav nepieciešama (bet ārstēšanā jāpiedalās arī psihiatram); ja ir akūta psihoze ar apziņas aptumšošanos ir ieteicama pacienta pārvešana (jāņem vērā pacienta somatiskais stāvoklis), uzraudzība. Ja pacienta somatiskais stāvoklis neļauj pārvest uz psihiatrisko nodaļu, viņu ir jāizolē no citiem pacientiem, 24 h uzraudzība. Ja pacientam ir ieilguši psihiskie traucējumi, ir indicēta pārvešana psihiatriskajā nodaļā.
· Medikamentoza th ir atkarīga no pacienta stāvokļa un simptomātikas: antidepresanti, neiroleptiķi, trankvilizatori.
· Paralēli pamatslimības un psihisko traucējumu th pacientam indicēta dezintoksikācija (vajadzības gadījumā) un organismu stiprinoša terapija.
19. PALĪDZĪBA ALCHEIMERA SLIMĪBAS GADĪJUMOS (TAJĀ SKAITĀ MEDIKAMENTOZĀ)
Medikamentozā th: acetilholīnēsterāzes inhibitori (kavē demences progresēšanu, uzlabojas uzmanības koncentrācija, atmiņa, domāšana):
· Donepezils – indikācijas: viegla un vidēji smaga Alcheimera demence. Blaknes: slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja, nogurums, miega traucējumi.
· Rivastigmīns – indikācijas: kā iepriekš + Alcheimera demences profilaksei. Blaknes: reibonis, galvassāpes, slikta dūša, diareja, astēnija, sāpes vēderā. Nedrīkst lietot: dekompensētiem sirds pacientiem, čūlas slimniekiem.
· Nicerogolīns – senilā Alcheimera tipa demence. Blaknes: reti, dispeptiski traucējumi.
Rehabilitācija līdzīga kā pie vaskulāras demences: uzvedības, emociju, kognitīvo funkciju uzturēšana. Psihocioterapija, speciālas datorprogrammas, KBT. Ar pacientu ir jādarbojas rehabilitologam, ergoterapeitam, fizioterapeitam utt. Noteikti nepieciešams radinieku atbalsts un aprūpe. Pie vieglas demences – testamenta uzrakstīšana.
20. ASINSVADU DEMENČU PROFILAKSE UN ĀRSTĒŠANAS PAMATPRINCIPI
Profilakse: kā pie SAS – pareizs uzturs, pietiekama fiziska aktivitāte, nesmēķēt, ierobežot alkohola lietošanu utt.
Ārstēšanas pamatprincipi: vazotropie un nootropie līdzekļi (piracetāms 800 – 1200 mg; nootropils; pramistars 600 mg; fezams). Neiroprotektors – kavintons, 5 – 10 mg. Smadzeņu asinsrites uzlabošanai – stugerons, 25 – 50 mg, Tanakan (Ginko biloba ekstrakts) – 40 mg.
21. PSIHISKI SLIMO REHABILITĀCIJAS PAMATPRINCIPI
Psihisko slimo rehabilitācijā piedalās psihiatri, sociālie darbinieki, psihologi, fizioterapeiti, ergoterapeiti. Pamatprincipi:
· Pacienta līdzestība (bez aktīvas pacienta iesaistīšanas rehabilitācijai nebūs rezultātu)
· Rehabilitācijai jābūt daudzpusīgai (darbs – profesija, ģimene – ikdiena, psiholoģiskā palīdzība, kultūra)
· Rehabilitācijai jāpievieno arī medikamentoza terapija un psihoterapija
· Rehabilitācijai jābūt ar pakāpju struktūru (stacionārā – dažādi režīmi)
Rehabilitācijai ir 3 etapi:
1. Atjaunošana - personības tālāko defektu, hospitālisma prevencija, slimības skarto funkciju atjaunošana.
2. Readaptācija – psihosociālas ietekmes uz pacientu (darba terapija, psihoterapija, socializācija, izglītošana – ne tikai pacienta, bet arī viņa radinieku).
3. Iekļaušana – optimāla sadzīvošana ar apkārtni un apkārtējiem, palīdzība ikdienā un darbā, iekļaušanās sabiedrībā.
22. MEDICĪNISKĀ, SOCIĀLĀ UN DARBA REHABILITĀCIJA PSIHIATRIJĀ
· Darba rehabilitācija – ārstēšanas metode, kas pamatojas uz darba procesiem. Tas ļauj psihiski slimiem pacientiem samazināt vai kompensēt psihikas defektus, kas pastiprinās bezdarbības gadījumā. Darba terapijas pielietošanas optimālais laiks ir, kad akūts stāvoklis ir kupēts, slimības simptomi mazinās. Terapija var palīdzēt pacientam atgriezties iepriekšējā profesijā vai apgūt jaunu. Sākotnēji ir individuālas nodarbības ar pacientu, tālāk darbs kolektīvā. Labu rezultātu gadījumā iespējams darbs slimnīcas darbnīcās, ambulatori.
· Sociālā rehabilitācija – notiek kā ambulatori, tā stacionārā. Pamatā: atjaunot psihiski slima pacienta fizisko un mentālo veselību līdz darba spēju līmeņa sasniegšanai, kādu interešu attīstībai, mērķtiecīgai brīvā laika pavadīšanai. Atjauno pozitīvu attieksmi pret ģimeni, novērst pašizolāciju, maina attieksmi pret sabiedrību, apkārtni. Ar pacientu nodarbojas individuāli un grupās.
· Medicīniskā rehabilitācija – funkciju atjaunošana un sekundāra profilakse (piemēram, psihoizglītošana).
23. NEIROLEPTISKO (ANTIPSIHOTISKO) PREPARĀTU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Neiroleptiķi – preparāti, kas izraisa neirolepsijas stāvokli: psihomotors kavējums, emocionāls līdzsvars un afektīva vienaldzība. Trankvilizējoša un antipsihotiska darbība. Preparātiem ir antipsihotiska darbība, jo tie nomāc dopamīnerģiskos un adrenerģiskos procesus, dopamīna receptoru antagonisti. Neiroleptiķi samazina motoro aktivitāti, muskuļu tonusu, nomāc vemšanas centru, veicina hipotermiju, pastiprina pretsāpju, narkozes, miega un citu līdzekļu darbību. Ir divu veidu: tipiskie un atipiskie.
· Tipiskie – haloperidols, hlorpromazīns (aminazīns), sulpirīds, fluanksols, hlorprotiksēns (truksāls). Augsta afinitāte pret dopamīna 2 receptoriem, piemēroti pozitīvo simptomu ārstēšanā. Izteiktākas blaknes.
· Atipiskie – klozapīns, risperidons, olanzipīns, quetiapin.
24. JAUNĀKĀS PAAUDZES NEIROLEPTISKO (ANTIPSIHOTISKO) PREPARĀTU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
Pieder atipiskie neiroleptiķi – klozapīns, risperidons, olanzipīns, quetiapin. Antipsihotiska darbība pamatojas uz dopamīna 2 un serotonīna 5 HT2 blokādi (šo receptoru antagonisti). Tā kā preparāti ir ar selektīvāku darbību, tiem ir mazāk blakņu, mazāk ekstrapiramidālās traucējumu. Uzliesmojuma akūtā periodā – nodrošina produktīvās psihopatoloģiskās simptomātikas korekciju; nodrošina afektīvo, kognitīvo, daļēji negatīvo simptomu korekciju. Balstterapijas laikā – nodrošina recidīvu profilaksi; koriģē reziduālos simptomus; mazina neirodeģeneratīvās izmaiņas.
25. NEIROLEPTISKO PREPARĀTU EKSTRAPIRAMIDĀLAS BLAKNES
Traucējumi
Pazīmes
Traucējumu parādīšanās laiks
Akūtas distonijas (agrīnas hiperkinēzes) --> Mēles, sejas, kakla un muguras muskuļu spazmas (atsevišķas kontrakcijas) --> Pirmās 5 dienas
Parkinsonisms (parkinsonoīds) --> Stīva, stūraina, neveikla gaita, maskveida seja, trīce (tremors) --> Pirmā mēneša laikā, var saglabāties ilgstoši
Akatīzija jeb katizofobija (nespēja ilgstoši sēdēt) --> Motorisks nemiers, nepatīkama trauksmes sajūta, vajadzība nepārtraukti kustēties. --> Pirmo divu mēnešu laikā, var saglabāties ilgstoši.
Diskinēzes (vēlīnas hiperkinēzes) jeb tardīvās diskinēzijas --> Automātiskas mutes čāpstināšanas, kā arī žokļu un lūpu košļāšanas kustības. --> Vairāku mēnešu laikā.
26. PROLONGĒTAS DARBĪBAS NEIROLEPTISKIE PREPARĀTI
Flufenazīna dekanoāts, flupentiksola dekanoāts, haloperidola dekanoāts, Risolept Consta, Cisordinol depot. Priekšrocības: kontrolēta terapija, stabila neiroleptiķu koncentrācija asinīs, mazākas izmaksas, labāka neiroleptiķu panesamība pacientiem ar GI traucējumiem, nenovēro atcelšanas sindromu, pacientam ērtāk, jo injekcijas ir jāatkārto ik pēc 10 – 14 – 21 dienas. Trūkumi: medikamenti nav kompensējamie, ierobežots medikamentu spektrs.
27. ĻAUNDABĪGAIS NEIROLEPTISKAIS SINDROMS
Smagākā blakne pie neiroleptiķu lietošanas. Raksturīga tetrāde:
1. hipertermija – temperatūra virs 400C
2. paaugstināts muskuļu tonuss
3. veģetatīvi traucējumi – pastiprināta sviedru izdale, TA svārstības, tahipnoja
4. apziņas traucējumi – nav kontakta ar apkārtni, var būt komatozs stāvoklis, katatonijas simptomātika
28. HALOPERIDOLA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, butiferona atvasinājums, reizes deva 1 – 10 mg. Darbība: bloķē postsinaptiskos dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās. Indikācijas: akūts psihomotors uzbudinājums (katatons, murgains, halucinators), epileptiforms uzbudinājums, akūtas simptomātiskas psihozes, alkohola delīrijs, verbālā halucinoze, asinsvadu psihozes. Blaknes: bieži ekstrapiramidālie traucējumi, sevišķi parkinsonisma simptomi, paaugstināta ādas reakcija uz sauli, alerģiskas reakcijas, ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, SAS – ortostatiska hipotensija, aritmijas u.c. Piesardzība: pacientam jāizvairās no NSPL lietošanas, kā arī jāizvairās no karstas vannas, pirts (pārkaršanas risks); jāatceļ pakāpeniski; kad ir sasniegts terapeitiskais efekts jāpāriet uz tablešu formu.
29. AMINAZĪNA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, fenotiazīna atvasinājums, reizes deva 0,025 – 0,1 g. Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās. Antipsihotiska, sedatīva, pretvemšanas, vazodilatējoša darbība. Indikācijas: šizofrēnija (pozitīva simptomātika), BAT, hroniska psihoze, alkohola psihoze, pretsāpju līdzekļu darbības pastiprināšanai. Blaknes: ekstrapiramidāli traucējumi, alerģiskas reakcijas, fotosensibilizācija, kairinošs – injekcijas vietā tromboflebīts, p/o rada dispeptiskus traucējumus, izteikts hipotensīvs efekts. Piesardzība: jāseko TA ievadīšanas laikā; jāizvairās no saules; kategoriski aizliegts lietot etilspirtu; jāizvairās no medikamenta nokļūšanas uz ādas, gļotādas.
30. HLORPROTIKSĒNA (TRUKSĀLS) INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, tioksantēna atvasinājums, 0,025 – 0,05 g . Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās. Antipsihotiska, antidepresīva, pretvemšanas, hipotermiska, antihistamīna darbība. Indikācijas: psihozes un psihoneirotiski stāvokļi, kurus pavada bailes, nemiers, psihomotors uzbudinājums, pie alkohola un narkotiku abstinences, mazās devās – miega traucējumi, neirozes, depresija. Blaknes: tādas pašas kā aminazīnam. Nav tik izteiktas vēlīnas diskinēzijas. Piesardzība: viltus pozitīvi rezultāti grūtniecības noteikšanā un hiperbilirubinūrijas gadījumā; jo lielāka deva, jo lielāki EPT traucējumi.
31. FLUANKSOLA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, tioksantēna atvasinājums, mazās devas 0,5 – 2 mg, lielās devas 4 – 10 mg. Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās – antipsihotiska darbība. Antidepresīva, sedatīva, anksiolītiska, pretvemšanas iedarbība. Indikācijas: akūtas un hroniskas psihozes (īpaši ar halucinācijām, murgiem), šizofrēnija, trauksme, ar stresu saistīti traucējumi, neirozes, psihosomatiski traucējumi, astenodepresīvais sindroms, alkohola abstinence. Blaknes: tādas pašas kā aminazīnam. Dismenoreja, galaktoreja, ginekomastija. Radzenes apduļķošanās, akomodācijas parēze. Piesardzība: akūtā situācijā jādod pietiekami lielas devas, pretējā gadījumā simptomātika var saasināties. Pie EPT devu jāsamazina vai jāatceļ medikaments.
32. SULPIRĪDA INDIKĀCIJAS DRBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Tipiskais neiroleptiķis, benzamīds, 0,1 – 0,2 g. Darbība: antipsihotiska darbība - bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās, antidepresīva, pretvemšanas darbība. Indikācijas: akūtas un hroniskas psihozes, t.sk. šizofrēnija, posttraumatiska encefalopātija, depresija, uzvedības traucējumi bērniem. Blaknes: ginekomastija, amenoreja, libido samazināšanās, ķermeņa masas palielināšanās. EPT. Hipertermija, Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms. Piesardzība: pirms medikamenta nozīmēšanas, jāveic izmeklējumi, lai izslēgtu epilepsiju (preparāts samazina krampju aktivitātes slieksni), pastiprina hipotensīvo līdzekļu darbību.
33. KLOZAPĪNA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 12,5 – 200 mg. Darbība: antispihotiska darbība (bloķē dopamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās, bloķē serotonīna 5 HT2), pretvemšanas, sedatīva darbība (adrenoreceptoru blokāde retikulārajā formācijā). Neizsauc EPT, neietekmē prolaktīna koncentrāciju asinīs, nav kataleptogēnas ietekmes, neietekmē intelektuālās spējas. Indikācijas: šizofrēnija, emociju un uzvedības traucējumi, miega traucējumi, psihoze pie parkinsonisma. Blaknes: galvas reiboņi, miegainība, ažitācija, bezmiegs, ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, svara pieaugums, hipertermija, nestabils TA, granulocitopēnija, agranulocitoze, hipersalivācija, potences samazināšanās. Piesardzība: ja attīstās granulocitopēnija, preparāta lietošana jāpārtrauc; ja attīstās arteriālā hipotensija th var pielietot angiotenzīnu un norepinefrīnu; nedrīkst lietot etanolu.
34. RISPERIDONA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 2 – 6 mg. Darbība: bloķē dopamīna 2 receptorus un serotonīna 5 HT2. Antipsihotiska darbība. Indikācijas: šizofrēnija un citi psihotiski stāvokļi ar pozitīvu vai negatīvu simptomātiku. Šizofrēnijas pacientiem uzturošā terapijā. Bērnu autisms. Blaknes: reti novēro EPT. Galvassāpes, reiboņi, bezmiegs, bērniem un pusaudžiem – svara pieaugums. Hiperglikēmija, hiperprolaktinēmija. Piesardzība: pacientiem jāievēro diēta, sakarā ar risku adipozitātei; ja pacientam ir SAS, tad deva ir jāpalielina pakāpeniski; ja pirms risperidona lietota cita th, tā pakāpeniski jāatceļ un tikai tad jāuzsāk th ar risperidonu.
35. OLANZAPĪNA INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 5 – 20 mg. Darbība: ļoti izteikta antipsihotiska un sedatīva darbība, th sākuma hipnotiska darbība. Indikācijas: šizoafektīvas psihoze, šizofrēnijas akūts uzliesmojums, pie BAT (maniakāla epizode). Uzturošā th un preventīvā th šizofrēnijas un BAT pacientiem. Blaknes: ļoti reti EPT. Masas pieagums jauniem cilvēkiem. Hiperprolaktinēmija. Miegainība, galvas reiboņi. Nav ieteicams, ja pacients ir CD riska grupā. Piesardzība: veciem cilvēkiem, nesmēķētājiem, sievietēm un pacientiem ar aknu mazspēju deva sākotnēji ir mazākā iespējamā.
36. QUATIAPINE INDIKĀCIJAS, DARBĪBA, BLAKNES, NEPIECIEŠAMĀ PIESARDZĪBA
Atipiskais neiroleptiķis, 50 – 400 mg. Darbība: antipsihotiska, sedatīva, antimaniakāla darbība. Indikācijas: BAT (maniakāla epizode), šizoafektīva stāvokļa uzliesmojums, bērnu un pusaudžu OKT, uzturošā th. Blaknes: ortostatiska hipotensija (veciem cilvēkiem), galvas reiboņi, miorelaksācija, reti EPT un metabolie traucējumi. Piesardzība: jāizvairās no automašīnas vadīšanas un darba, kas saistīts ar pastiprinātu koncentrēšanos.
37. ANTIPARKINSONISMA LĪDZEKĻU („KOREKTORU”) LIETOŠANA ANTIPSIHOTISKĀS TH LAIKĀ
EPT veids
Ārstēšana
Akūtas distonijas (1 – 5 dienām) --> Antiparkinsonisma līdzekļi profilaktiski vai i/v, trankvilizatori i/v, i/m.
Parkinsonisms (5 – 30 dienām) --> Antiparkinsonisma līdzekļi; samazināt neiroleptiķu devu; izvēlēties atipisko neiroleptiķi.
Akatīzija (5 – 60 dienām) --> Kā iepriekš, pievienojot trankvilizatorus.
Vēlīnas diskinēzijas (mēneši - gadi) --> Problemātika, atipiskie neiroleptiķi.
Th lieto: antiholīnerģiskos preparātus – ciklodols; trankvilizatori – diazepāms; β blokatori.
38. PRETTRAUKSMES LĪDZEKĻU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS
Galvenokārt benzodiazepīnu grupas preparāti, kam piemīt: sedatīva, trankvilizējoša, antiparoksismāla, hipnotiska (miega līdzekļi), veģetatīvos traucējumus stabilizējoša darbība.
Ir divas grupas:
1. BZD, kas atslābina skeleta muskulatūru, darbojas pret krampjiem un izraisa miegu (centrālie)
2. BZD, kas maz ietekmē skeleta muskulatūru, nedarbojas pret krampjiem un neizraisa miegu (dienas trankvilizatori)
Indikācijas: neirotiskas reakcijas, klasiskās neirozes, somatoformie traucējumi, posttraumatiska stresa reakcijas, psihosomatiskas slimības, epileptiskas krampju lēkmes kupēšanai, neirotiski un psihotiski traucējumi bērniem un gados veciem cilvēkiem.
Blaknes: palēnina psihomotorās reakcijas, ilgstoši lietojot, pasliktina atmiņu, iespējama BZD atkarība.
Pieder: dienas trankvilizatori ar viegli nomierinošu darbību (bromazepāms, alprazolāms); sedatīvie līdzekļi ar antiparoksismālu un veģetatīvos traucējumus stabilizējošu darbību (diazepāms, lorazepāms, klonazepāms); miega līdzekļi (nitrazepāms, zopiklons, fenobarbitāls, zolpidēms).
39. BENZODIAZEPĪNU (TRANKVILIZATORU) TERAPIJAS PAMATPRINCIPI
· Nedrīkst lietot psihožu gadījumos, jo tie ir maz efektīvi šādās situācijās
· Nedrīkst lietot ar alkoholu, jo tas potencē darbību
· Atkarībā no indikācijām un pacienta profesijas, jāpielieto vai nu centrālie, vai dienas trankvilizatori.
· BZD nedrīkst lietot grūtniecei 4 dienas pirms dzemdībām, var attīstīties „ļenganā bērna sindroms”.
· Blakusparādību dēļ un atkarības attīstības riska dēļ BZD jālieto ne vairāk kā 2 – 4 nedēļas.
· BZD atcelšanu jāveic 1 – 2 mēnešu, paralēli veicot aizvietošanas th, piemēram, psihoterapiju; nomainot īslaicīgas darbības BZD ar ilgstošākas darbības u.c.
· Ilgstoša BZD th var pielietot: veciem pacientiem; ja pacientam nelielas BZD devas reducē slimības simptomātiku; pacientiem ar hroniskām neiroloģiskām, somatiskām slimībām; pacientiem, kuriem nelielas vai nepastāvīgas BZD devas nedod uzlabojumu.
40. PIESARDZĪBA BENZODIAZEPĪNU TERAPIJAS LAIKĀ
· nedrīkst ordinēt grūtniecēm, zīdīšanas periodā
· nedrīkst ordinēt personām, kam darbs saistīts ar paaugstinātu koncentrēšanos, transporta līdzekļu vadītājiem
· nedrīkst ordinēt personām, par kurām ir informācija, ka varētu būt atkarības slimība
· ilgstoša lietošana var izraisīt atmiņas pavājināšanos
· izraksta 3 – 4 nedēļu kursam
41. ANTIDEPRASANTU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS, KLASES
Zāļu līdzekļi, ko lieto dažādu depresiju un depresīvu stāvokļu ārstēšanā. Izšķir 4 paaudzes:
· I paaudze – tricikliskie antidepresanti (amitriptilīns, imipramīns, nortriptilīns) – traucē noradrenalīna un serotonīna atpakaļsaistīšanos CNS adrenereģiskajās un serotonīnerģiskajās sinapsēs bez enzīma MAO (monoamīnoksidāzes) inhibēšanas. Pie pirmās paaudzes pieder arī MAO inhibitori (Latvijā nav pieejami – fenelzīns, moklobemīds).
· II paaudze – SSAI: selektīvie serotonīna atpakaļsaites inhibitori (fluoksetīns , sertralīns, paroksetīns, citaloprams) – bloķē presinaptiskajos neironos serotonīna atpakaļsaistīšanās sūkņus à endogēnās serotonīna molekulas uzkrājas sinapsē à uzlabojas impulsu pārvade, mazinās depresīvā simptomātika.
· III paaudze – duālas iedarbības antidepresanti: serotonīna un norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (venlafaksīns, duloksetīns, milnaciprāns); dopamīna un norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (bupropions); selektīvi noradrenalīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (reboksetīns); α2 receptoru antagonists, histamīna antagonists, serotonīna antagonists (mirtazapīns).
· IV paaudze – melatonīna receptoru antagonists (agomelatīns).
42. TRICIKLISKO ANTIDEPRESANTU INDIKĀCIJAS UN DARBĪBA
Ir 2 veidu tricikliskie antidepresanti:
1. tricikliskie stimulējošie – imipramīns – lielās endogēnās depresijas, subdepresijas, hroniskas endogenas depresijas.
2. tricikliskie sedatīvie – amitriptilīns, nortriptilīns – antidepresīva un sedatīva darbība, dažiem arī prettrauksmes iedarbība. Lieto: endogēnas depresijas, depresijas ar trauksmi, maskētas depresijas, somatogēnas depresijas, posttraumatiskas reakcijas uz stresu, neirotiskie traucējumi ar trauksmi un depresiju, depresijas ar fobijām, OKT, somatogēnas depresijas.
43. TRICIKLISKO ANTIDEPRESANTU BLAKNES
Tricikliskie stimulējošie – glaukoma, urīna retence, redzes traucējumi, tahikardija, ekstrasistolija.
Tricikliskie sedatīvie – glaukomas krīze, urīna retence, redzes traucējumi, paaugstināts TA, ekstrasistolija, sausums mutē, apjukums, delīrijs, izteikta miegainība, nogurums.
44. AMITRIPTILĪNS, NORTRIPTILĪNS (TRIPTIZOLS)
· Amitriptilīns – antidepresīva, sedatīva darbība. Tabl. 10 mg, 25mg. Indikācijas un blaknes skat. 42. jaut.
· Nortriptilīns – tricikliskais sedatīvais. Tabl. 0,025g. Indikācijas: depresija, trauksme, nemiers, organiski depresīvi traucējumi, kairināto zarnu sindroms ar caurejas prevalēšanu. Blaknes mazāk izteiktas kā amitriptilīnam.
45. ANAFRANĪLS
Sedatīvs tricikliskais antidepresants. Diennakts deva līdz 250mg. Indikācijas: lielās endogēnās depresijas, hroniskas depresijas, depresijas ar fobijām, depresijas ar veģetatīviem traucējumiem un paniku, depresijas ar somatofobiju, OKT. Blaknes: lietojot lielās devās kā amitriptilīnam. Piesardzība: pazemina krampju aktivitātes slieksni (jābūt uzmanīgiem ar epilepsijas pacientiem).
46. SELEKTĪVO SEROTONĪNA ATPAKAĻSAITES INHIBITORU INDIKĀCIJAS UN DARBĪBA
Darbība: selektīvie serotonīna atpakaļsaites inhibitori (fluoksetīns, sertralīns, paroksetīns, citaloprams) – bloķē presinaptiskajos neironos serotonīna atpakaļsaistīšanās sūkņus à endogēnās serotonīna molekulas uzkrājas sinapsē à uzlabojas impulsu pārvade, mazinās depresīvā simptomātika. Indikācijas: BAT (depresijas periodā), OKT, depresija ar miegainību, trauksmi, uzbudinājumu, trauksmes neirozes, neirotiskas depresijas, depresijas bērnu un pusaudžu profilaksē, trihotillomānija (pusaudžiem), premenstruāla depresija.
47. SEROTONĪNAKTĪVO ANTIDEPRESANTU BLAKNES
Miegainība, fizisks nogurums, reiboņi, galvassāpes, uzbudinājums, miega traucējumi, dispeptiskas sūdzības. Jāievēro piesardzība, lietojot kopā ar neiroleptiķiem, pagarina kofeīna, opiātu iedarbību.
48. JAUNĀKĀS PAAUDZES ANTIDEPRESANTU VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS (VENLAFAKSĪNS, MIRTAZAPĪNS, COAXIL, WELLBUTRIN) DARBĪBA UN BLAKNES
Venlafaksīns – duālas iedarbības antidepresants, serotonīna – norepinefrīna atpakaļsaistīšanas inhibitori: SNAI. Indikācijas: depresija, ar trauksmi saistīta depresija, trauksme, sociālās fobijas, panika. Blaknes: th sākumā pie lielas devas – libido samazināšanās, slikta dūša, galvas reiboņi.
Mirtazapīns – NASSA, histamīna receptoru antagonists, α2 receptoru antagonists, serotonīna receptoru blokators. Indikācijas: organiskas un simptomātikas depresijas ar trauksmi, neirozes ar trauksmi, šizofrēnijas remisijas ar trauksmi. Blaknes: jaunām pacientēm – svara pieaugums, miegainība, miorelaksācija, sausa mute.
Coaxil – indikācijas: depresija ar trauksmi, organiskās, somatogēnās depresijas, alkohola depresija, depresija somātiskajiem pacientiem. Blaknes: reti, nav seksuālās disfunkcijas.
Wellbutrin – darbība: dopamīna un norepinefrīna atpakaļsaistes inhibitori. Indikācijas: depresijas ar adinamiju, atkarību. UDHS pieaugušajiem. Atkarības slimnieku abstinences trauksme. Blaknes: individuāli izraisa ažitāciju, sausa mute, aizcietējumi, neizraisa seksuālo disfunkciju.
49. NORMOTĪMIĶI/GARASTĀVOKĻA STABILIZATORI
Zāļu līdzekļi, kas normalizē patoloģisku izmainītu garastāvokli. Preparātus pielieto maniakālās epizodes un maniakāli murgainu uzliesmojumu gadījumos, kā arī profilaktiski – tie spēj novērst nākamā afektīvā vai šizoafektīvā uzliesmojuma recidīvu. Profilaktiskai lietošanai jābūt ilgstošai. Pieder litija sāļi un daži antikonvulsanti.
· Litija karbonāts, oksibutirāts – indikācijas: maniakālā epizode, profilaktiski. Blaknes: vājums, tremors, līdzsvara traucējumi, lielas slāpes, EKG – vadīšanas traucējumi. Iespējama saindēšanās. Piesardzība: regulāri jāpārbauda litija līmenis asinīs. Nedrīkst lietot, ja sirds slimības (piemēram, miokardīts), pielonefrīts, glomerulonefrīts.
· Karbamazepīns – antikonvulsants. Indikācijas: kā papildus medikaments maniakālo stāvokļu th, profilaktiski. Blaknes: dedzināšana pakrūtē, slikta dūša, ēstgribas izmaiņas, reiboņi. Piesardzība: regulāri jāpārbauda aknu, nieru funkcionālo stāvokli, leikocītu skaitu.
Normotīmiķu īpašības piemīt arī atipiskajiem neiroleptiķiem.
Jaunākais normotīmiķis – lamotrigīns (BAT depresīvās fāzes stabilizators).
50. DEINSTITUCIONALIZĀCIJA
Psihiatriskās palīdzības sniegšanas reforma. Reformas mērķis ir mazināt pacientu atrašanās laiku psihiatriskajā stacionārā, lai izvairītos no šo pacientu norobežošanās no sabiedrības, tiesību ierobežojumiem, diskriminācijas. Reformas ietvaros notiek pakāpeniska valsts psihiatrisko stacionāru slēgšana, vietu skaita samazināšana, decentralizētu centru celšana, pacientu integrēšana sabiedrībā, ārstēšana kopēja profila slimnīcās, īslaicīga pacientu atrašanās stacionārā, optimāla pacientu – ārstu daudzuma attiecība u.c.
51. NEATLIEKAMA STACIONĒŠANA PSIHIATRISKAJĀ SLIMNĪCĀ
Neatliekama stacionēšana psihiatriskajā slimnīcā tiek veikta pret pacienta gribu:
1. ja cilvēks ir draudējis/draud vai centies/cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai izturējies/izturas varmācīgi pret citām personām, un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskas veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam/citai personai.
2. ja cilvēks ir izrādījis/izrāda nespēju rūpēties par sevi/savā aizbildniecībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskas veselības traucējumi.
Galējais lēmums par cilvēka ievietošanu stacionārā pret paša gribu tiek izlemts psihiatru konsīlijā (vismaz 3 cilvēki) 72 h laikā. Par to tiek informēta tiesa, prokuratūra un zvērināts advokāts. Tiesas sēde notiek 72 h laikā, kur parasti nosaka uzturēšanos stacionārā 2 mēnešu laikā (iespējams arī mazāk). Var būt atkārtota tiesa.
52. NEPIESKAITĀMĪBA
Terminu nepieskaitāmība pielieto tiesu psihiatrijā – pēta psihiskos traucējumus kāda juridiska procesa ietvaros. Ja ir noticis kāds likumpārkāpums (piemēram, slepkavība) un ja ir aizdomas par psihiskiem traucējumiem noziedzniekam à tiesa nosaka psihiatrisko ekspertīzi. Ekspertīzi veic psihiatri, bet galējo lēmumu par to, vai noziedznieks ir pieskaitāms/nepieskaitām/ierobežoti pieskaitāms, nosaka tiesa.
53. RĪCĪBAS NESPĒJA
Terminu rīcības nespēja tiesu psihiatrijā izmanto pie civiltiesībām, mantojuma, vecāku tiesību jautājumiem u.c.
RSS Feed